Jūrmalas slimnīcas jaunumi
Vizīte pie neirologa vai tomēr dzīvesveida maiņa?
Vizīte pie neirologa vai tomēr dzīvesveida maiņa?

Sāpes mugurā, plecu joslā, sprandā, galvā – tās ir tikai dažas no veselības problēmām, ar kurām visbiežāk pacienti vēršas pie neirologa. Kā no tām izvairīties un ko darīt, ja tās tomēr sākušās – par to saruna ar Jūrmalas slimnīcas neiroloģi Elīnu Malkielu.

– Ar kādām saslimšanām pacienti parasti vēršas pie neirologa?

– Galvenais, par ko pacienti sūdzas, ir sāpes mugurā, plecu joslā, galvassāpes. Tāpat pie neirologa nāk pacienti pēc pārciesta insulta – šādos gadījumos ar neirologu tiek izrunāts par sekundāru profilaksi, tālāku terapiju un atkārtota notikuma riska mazināšanu. 

– Tātad neirologam ir ļoti plašs darba lauks. Vai nav tā, ka problēmas vajadzētu diferencēt un, piemēram, ar muguras sāpēm vērsties nevis pie neirologa, bet algologa jeb sāpju terapeita? 

– Savā ziņā ir taisnība, jo pasaulē neirologs muguras sāpes neārstē – tas vairāk ir ģimenes ārstu un internistu pārziņā. Pie mums Latvijā, iespējams, tās vēl ir paliekas no kādreizējās medicīnas, kad ar šīm veselības problēmām vērsās pie neirologa. Ar muguras sāpēm pie neirologa nāk liels procents pacientu. Tā iegājies, ka ir daudz smaga darba darītāju. Un ģimenes ārsts parasti ar šīm muguras sāpēm netiek galā. Nezinu, kāpēc tā, bet pie neirologa pacienti ar muguras sāpēm nāk bez izmeklējumiem, bez nozīmētās terapijas. Un te atkal jādiferencē, vai tās ir muguras sāpes mugurkaula vainas dēļ vai te slēpjas gūžu locītavu patoloģijas. Vai muskuļu saspringums, kas tikpat labi arī var dot sāpes. 

– Kā ārsts to diagnosticēs – ievācot anamnēzi, izmeklējot pacientu vai sūtot uz kādām specifiskām izmeklēšanām? 

– Faktiski 80% diagnozes jau ir rokā, kad neirologs redz, kā pacients ienāk kabinetā, pēc tam uzklausa sūdzības, tad paņem savu neiroloģisko āmuriņu, izmeklē un apskata pacientu. Tad jau var saprast virzienu – vai tās ir locītavu patoloģijas, mugurkaula vai muskuļu problēmas. Tālāk seko kompjūtertomogrāfija vai rentgens, magnētiskā rezonanse, neirogrāfija. 

– Vai bieži ir gadījumi, kad pacientam var veiksmīgi palīdzēt un viņš atbrīvojas no muguras sāpēm? 

– Esmu no tiem neirologiem, kas mēģina maksimāli atturēt pacientu no operatīvās terapijas, ja vien tas nav vitāli nepieciešams. Palīdzēt var. Protams, mēs nelikvidēsim diska trūci, mugurkaula izmaiņas. Bet noņemt sāpju sindromu un uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti lielākā daļā gadījumu var. Es uzstāšu uz dzīvesveida maiņu pacientam, jo, ja sākšu terapiju tikai ar zālēm, tam, iespējams, būs īslaicīgs efekts. Ja pacients turpinās strādāt, teiksim, par apkopēju, kur ikdienā visu laiku jāliecas un ir vienveidīgas kustības, un vēl jāpaceļ pilns ūdens spainis, agrāk vai vēlāk mugura liks atkal par sevi manīt. 

– Viena no problēmām, ar kurām vēršas pie ārsta, ir galvassāpes. 

– Sūdzības par galvassāpēm, kas nereti saistītas ar tā saukto izdegšanas sindromu, ir viena no biežākajām veselības problēmām, ar kurām pacienti vēršas pie ģimenes ārsta. Tā iegājies, ka mūsdienu cilvēks strādā labi ja vienā darbā, bet nereti pat vairākos. Un darbi ir sēdoši, kustību maz, muskulatūras tonuss pieaug, izvingroties laika nepietiek, jo ir tikai viens ceļš – darbs–mājas. Tad vēl visi mājas darbi, negulētas naktis, bērnu auklēšana, ēst gatavošana. Līdz ar to sev uzmanība tiek pievērsta maz. Tad ģimenes ārstam talkā nāk neirologs ar savām rekomendācijām. 

– Ko jūs parasti iesakāt darīt? 

– Mēģinu pārliecināt, ka primāra ir dzīvesveida maiņa. Tādā ziņā man ir vieglāk motivēt pacientu dzīvesveida maiņai, jo Jūrmala pati par sevi ir ļoti labvēlīga dažādām fiziskām aktivitātēm, piemēram, nūjošanai. Ir slimnīca, rehabilitācijas centri, kuros strādā fizioterapeiti – pie šiem speciālistiem pacients var saņemt ieteikumus pareizai vingrošanai. Ir arī ergoterapeiti, kas paskaidros un iemācīs, kā pareizi ergonomiski iekārtot savu darba vietu, lai plecu josla darba laikā tik ļoti nesaspringst. Visbiežāk cilvēki to nezina. Un vēl – es parasti pacientiem saku, ka jāiet peldēt, vingrot, nūjot, ka nepieciešamas fiziskās aktivitātes. 

– Ir cilvēki, kas regulāri apmeklē masāžu, jo visu laiku viņiem sprands savilkts, un masāža palīdz to atbrīvot. Taču tajā pašā laikā viņi turpina nervozēt, pārstrādāties. Un problēma attīstās no jauna – atkal jāiet uz masāžu, un veidojas tāds kā apburtais loks. 

– Ja runājam par ikdienas saspringuma galvassāpēm, kas ir lielākajam vairumam pacientu, tas tiešām ir apburtais loks. Cilvēks darbā sēž, muskuļi saspringst. Kad galvassāpes jau pārsniedz viņa pacietības slieksni, viņš tiešām dodas uz kādu masāžu. Bet te ir paradokss – laikā, kad ir paasinājums, neder aiziet uz vienu divām masāžām, jo tad, visticamāk, vēl vairāk sāpēs. Tāpat te neder masāža reizi nedēļā – šādā situācijā vajag iziet kursu. 

– Parasti jau pacienti iziet masāžas kursu un pēc tam reizi nedēļā dodas uz uzturošo terapiju, jo bez masāžas nevar iztikt – visu laiku stress krājas, un plecos izveidojas tādi kā akmeņi. 

– Tā tas ir. Bet tāpēc vajag pievienot kādu vingrošanu – lai fizioterapeits iemāca, kā pareizi izvingrināt muskuļus katru dienu no rītiem vai atnākot mājās. 

– Bet, ja pacientam ir migrēna? Ko neirologs var ieteikt šajā gadījumā? 

– Ar migrēnu ir mazliet sarežģītāk. Vispirms jānonāk līdz pašai diagnozei. Tas, ka pacients stāsta, ka viņam ir migrēna, ne vienmēr tā ir kā slimība. Tās var būt kādas citas galvassāpes, kuras pacients vienkārši dēvē par migrēnu. Ar migrēnu vajag būt uzmanīgiem – jāskatās, cik bieži ir lēkmes. Nereti pacienti sūdzas par galvassāpēm un atzīstas, ka ārkārtīgi bieži lieto specifiskas zāles migrēnas simptomu mazināšanai. Bet medikamenti paši par sevi var provocēt galvassāpes. Tāpēc šādiem pacientiem parasti iesaka rakstīt galvassāpju dienasgrāmatu. Tas ir nedaudz apgrūtinoši pacientam, toties neirologam redzēt šādus pierakstus ir ārkārtīgi svarīgi. 

– Kas dienasgrāmatā jāatzīmē un cik ilgu laiku? 

– Internetā, piemēram, migrena-help.lv, var atrast migrēnas dienasgrāmatas paraugus, tos lejupielādēt un aizpildīt. Galvenais atzīmēt, kad bijušas galvassāpes, kādas tās ir, novērtēt pēc sāpju skalas to stiprumu un kādas zāles tiek lietotas. Parasti jāaizpilda vismaz mēnesi. Ja pacienti ir apzinīgi, viņi turpina dienasgrāmatu gadiem ilgi, lai neirologam vieglāk saprast un nozīmēt pareizo ārstēšanu. Jāizstāsta ārstam arī par uzturu, jo dažkārt tas var provocēt migrēnas lēkmes. 

– Kādi produkti var izraisīt šīs veselības problēmas? 

– Migrēnai nepatīk sarkanvīns, sieri, melnā šokolāde. Ir virkne arī citu produktu, kas var izprovocēt migrēnas lēkmes. 

– Bet kādas ir diagnostikas metodes, lai saprastu galvassāpju cēloni? 

– Pacients jāizmeklē neiroloģiski. Uzklausot pacienta sūdzības, ārsts nozīmēs izmeklējumu, kas konkrētajā brīdī šķitīs nepieciešami. Ja ārstam ir aizdomas par migrēnu, var veikt kompjūtertomogrāfiju, magnētisko rezonansi, encefalogrammu. Tāpat jāveic galvas un kakla artēriju izmeklējums. 

– Ja cilvēks sajūt galvassāpes, sāpes mugurā, dedzināšanu, tirpšanu rokās, vai var uzreiz vērsties pie neirologa? 

– Neirologs nav tiešās pieejamības ārsts, tāpēc, ja pacients vēlas šo pakalpojumu saņemt kā valsts apmaksāto, nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Bet ir šīs valsts noteiktās rindas, kas jāgaida. Ja pacients vēlas saņemt neirologa konsultāciju par maksu vai caur apdrošināšanas kompānijām, tad ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams – viņš var vienkārši pieteikt savu vizīti. 

– Viena no bieži sastopamām lietām ir tirpšanas sajūtas rokās, jo cilvēki daudz sēž pie datora, visu laiku mugura ir sasprindzinājumā. 

– Tas bieži iet saistībā ar tām pašām galvassāpēm, jo tad ir muskuļu saspringums plecu joslā un attiecīgi notirpuma, smaguma sajūta rokās. Tas ir viens. Otrs ir visi tie cilvēki, kam darbs ar saspringtām kustībām, piemēram, piespiedu pozīcijā tur roku uz datora peles. Tad var būt problēmas ar karpālajiem kanāliem, kad ar šo vienveidīgo kustību nervs tiek nospiests plaukstas pamatnē. Veidojas tūska, un roka sāk tirpt.

– Ko tādās situācijās jūs iesakāt pacientiem? 

– Vispirms vajag precizēt, vai tā nav kakla daļas, bet tieši šā karpālā kanāla vaina. Tāpēc parasti tiek veikta neirogrāfija, lai saprastu, kurā līmenī ir nervu bojājums. Un tas banālais teksts, ko neirologs parasti saka, – ir jāmaina darbs. Diemžēl neviens ar vieglu sirdi nav gatavs mainīt darbu, tad var izmantot speciālas ortozes. Tās pacienti parasti liek arī uz naktīm, lai imobilizētu, ierobežotu kustības locītavās, lai vismaz pa naktīm nav slodze rokām. Ir dažādas lokāli lietojamas ziedes, un ir arī visas vecās labās elektroprocedūras: ultraskaņa, magnēti rokām. Arī ergoterapeits varēs apmācīt, kā veikt speciālus vingrinājumus rokām. 

 

Publikācija sagatavota “Mājas dakteris”

Jūrmalas slimnīcas jaunumi
Vizīte pie neirologa vai tomēr dzīvesveida maiņa?
Vizīte pie neirologa vai tomēr dzīvesveida maiņa?

Sāpes mugurā, plecu joslā, sprandā, galvā – tās ir tikai dažas no veselības problēmām, ar kurām visbiežāk pacienti vēršas pie neirologa. Kā no tām izvairīties un ko darīt, ja tās tomēr sākušās – par to saruna ar Jūrmalas slimnīcas neiroloģi Elīnu Malkielu.

– Ar kādām saslimšanām pacienti parasti vēršas pie neirologa?

– Galvenais, par ko pacienti sūdzas, ir sāpes mugurā, plecu joslā, galvassāpes. Tāpat pie neirologa nāk pacienti pēc pārciesta insulta – šādos gadījumos ar neirologu tiek izrunāts par sekundāru profilaksi, tālāku terapiju un atkārtota notikuma riska mazināšanu. 

– Tātad neirologam ir ļoti plašs darba lauks. Vai nav tā, ka problēmas vajadzētu diferencēt un, piemēram, ar muguras sāpēm vērsties nevis pie neirologa, bet algologa jeb sāpju terapeita? 

– Savā ziņā ir taisnība, jo pasaulē neirologs muguras sāpes neārstē – tas vairāk ir ģimenes ārstu un internistu pārziņā. Pie mums Latvijā, iespējams, tās vēl ir paliekas no kādreizējās medicīnas, kad ar šīm veselības problēmām vērsās pie neirologa. Ar muguras sāpēm pie neirologa nāk liels procents pacientu. Tā iegājies, ka ir daudz smaga darba darītāju. Un ģimenes ārsts parasti ar šīm muguras sāpēm netiek galā. Nezinu, kāpēc tā, bet pie neirologa pacienti ar muguras sāpēm nāk bez izmeklējumiem, bez nozīmētās terapijas. Un te atkal jādiferencē, vai tās ir muguras sāpes mugurkaula vainas dēļ vai te slēpjas gūžu locītavu patoloģijas. Vai muskuļu saspringums, kas tikpat labi arī var dot sāpes. 

– Kā ārsts to diagnosticēs – ievācot anamnēzi, izmeklējot pacientu vai sūtot uz kādām specifiskām izmeklēšanām? 

– Faktiski 80% diagnozes jau ir rokā, kad neirologs redz, kā pacients ienāk kabinetā, pēc tam uzklausa sūdzības, tad paņem savu neiroloģisko āmuriņu, izmeklē un apskata pacientu. Tad jau var saprast virzienu – vai tās ir locītavu patoloģijas, mugurkaula vai muskuļu problēmas. Tālāk seko kompjūtertomogrāfija vai rentgens, magnētiskā rezonanse, neirogrāfija. 

– Vai bieži ir gadījumi, kad pacientam var veiksmīgi palīdzēt un viņš atbrīvojas no muguras sāpēm? 

– Esmu no tiem neirologiem, kas mēģina maksimāli atturēt pacientu no operatīvās terapijas, ja vien tas nav vitāli nepieciešams. Palīdzēt var. Protams, mēs nelikvidēsim diska trūci, mugurkaula izmaiņas. Bet noņemt sāpju sindromu un uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti lielākā daļā gadījumu var. Es uzstāšu uz dzīvesveida maiņu pacientam, jo, ja sākšu terapiju tikai ar zālēm, tam, iespējams, būs īslaicīgs efekts. Ja pacients turpinās strādāt, teiksim, par apkopēju, kur ikdienā visu laiku jāliecas un ir vienveidīgas kustības, un vēl jāpaceļ pilns ūdens spainis, agrāk vai vēlāk mugura liks atkal par sevi manīt. 

– Viena no problēmām, ar kurām vēršas pie ārsta, ir galvassāpes. 

– Sūdzības par galvassāpēm, kas nereti saistītas ar tā saukto izdegšanas sindromu, ir viena no biežākajām veselības problēmām, ar kurām pacienti vēršas pie ģimenes ārsta. Tā iegājies, ka mūsdienu cilvēks strādā labi ja vienā darbā, bet nereti pat vairākos. Un darbi ir sēdoši, kustību maz, muskulatūras tonuss pieaug, izvingroties laika nepietiek, jo ir tikai viens ceļš – darbs–mājas. Tad vēl visi mājas darbi, negulētas naktis, bērnu auklēšana, ēst gatavošana. Līdz ar to sev uzmanība tiek pievērsta maz. Tad ģimenes ārstam talkā nāk neirologs ar savām rekomendācijām. 

– Ko jūs parasti iesakāt darīt? 

– Mēģinu pārliecināt, ka primāra ir dzīvesveida maiņa. Tādā ziņā man ir vieglāk motivēt pacientu dzīvesveida maiņai, jo Jūrmala pati par sevi ir ļoti labvēlīga dažādām fiziskām aktivitātēm, piemēram, nūjošanai. Ir slimnīca, rehabilitācijas centri, kuros strādā fizioterapeiti – pie šiem speciālistiem pacients var saņemt ieteikumus pareizai vingrošanai. Ir arī ergoterapeiti, kas paskaidros un iemācīs, kā pareizi ergonomiski iekārtot savu darba vietu, lai plecu josla darba laikā tik ļoti nesaspringst. Visbiežāk cilvēki to nezina. Un vēl – es parasti pacientiem saku, ka jāiet peldēt, vingrot, nūjot, ka nepieciešamas fiziskās aktivitātes. 

– Ir cilvēki, kas regulāri apmeklē masāžu, jo visu laiku viņiem sprands savilkts, un masāža palīdz to atbrīvot. Taču tajā pašā laikā viņi turpina nervozēt, pārstrādāties. Un problēma attīstās no jauna – atkal jāiet uz masāžu, un veidojas tāds kā apburtais loks. 

– Ja runājam par ikdienas saspringuma galvassāpēm, kas ir lielākajam vairumam pacientu, tas tiešām ir apburtais loks. Cilvēks darbā sēž, muskuļi saspringst. Kad galvassāpes jau pārsniedz viņa pacietības slieksni, viņš tiešām dodas uz kādu masāžu. Bet te ir paradokss – laikā, kad ir paasinājums, neder aiziet uz vienu divām masāžām, jo tad, visticamāk, vēl vairāk sāpēs. Tāpat te neder masāža reizi nedēļā – šādā situācijā vajag iziet kursu. 

– Parasti jau pacienti iziet masāžas kursu un pēc tam reizi nedēļā dodas uz uzturošo terapiju, jo bez masāžas nevar iztikt – visu laiku stress krājas, un plecos izveidojas tādi kā akmeņi. 

– Tā tas ir. Bet tāpēc vajag pievienot kādu vingrošanu – lai fizioterapeits iemāca, kā pareizi izvingrināt muskuļus katru dienu no rītiem vai atnākot mājās. 

– Bet, ja pacientam ir migrēna? Ko neirologs var ieteikt šajā gadījumā? 

– Ar migrēnu ir mazliet sarežģītāk. Vispirms jānonāk līdz pašai diagnozei. Tas, ka pacients stāsta, ka viņam ir migrēna, ne vienmēr tā ir kā slimība. Tās var būt kādas citas galvassāpes, kuras pacients vienkārši dēvē par migrēnu. Ar migrēnu vajag būt uzmanīgiem – jāskatās, cik bieži ir lēkmes. Nereti pacienti sūdzas par galvassāpēm un atzīstas, ka ārkārtīgi bieži lieto specifiskas zāles migrēnas simptomu mazināšanai. Bet medikamenti paši par sevi var provocēt galvassāpes. Tāpēc šādiem pacientiem parasti iesaka rakstīt galvassāpju dienasgrāmatu. Tas ir nedaudz apgrūtinoši pacientam, toties neirologam redzēt šādus pierakstus ir ārkārtīgi svarīgi. 

– Kas dienasgrāmatā jāatzīmē un cik ilgu laiku? 

– Internetā, piemēram, migrena-help.lv, var atrast migrēnas dienasgrāmatas paraugus, tos lejupielādēt un aizpildīt. Galvenais atzīmēt, kad bijušas galvassāpes, kādas tās ir, novērtēt pēc sāpju skalas to stiprumu un kādas zāles tiek lietotas. Parasti jāaizpilda vismaz mēnesi. Ja pacienti ir apzinīgi, viņi turpina dienasgrāmatu gadiem ilgi, lai neirologam vieglāk saprast un nozīmēt pareizo ārstēšanu. Jāizstāsta ārstam arī par uzturu, jo dažkārt tas var provocēt migrēnas lēkmes. 

– Kādi produkti var izraisīt šīs veselības problēmas? 

– Migrēnai nepatīk sarkanvīns, sieri, melnā šokolāde. Ir virkne arī citu produktu, kas var izprovocēt migrēnas lēkmes. 

– Bet kādas ir diagnostikas metodes, lai saprastu galvassāpju cēloni? 

– Pacients jāizmeklē neiroloģiski. Uzklausot pacienta sūdzības, ārsts nozīmēs izmeklējumu, kas konkrētajā brīdī šķitīs nepieciešami. Ja ārstam ir aizdomas par migrēnu, var veikt kompjūtertomogrāfiju, magnētisko rezonansi, encefalogrammu. Tāpat jāveic galvas un kakla artēriju izmeklējums. 

– Ja cilvēks sajūt galvassāpes, sāpes mugurā, dedzināšanu, tirpšanu rokās, vai var uzreiz vērsties pie neirologa? 

– Neirologs nav tiešās pieejamības ārsts, tāpēc, ja pacients vēlas šo pakalpojumu saņemt kā valsts apmaksāto, nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Bet ir šīs valsts noteiktās rindas, kas jāgaida. Ja pacients vēlas saņemt neirologa konsultāciju par maksu vai caur apdrošināšanas kompānijām, tad ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams – viņš var vienkārši pieteikt savu vizīti. 

– Viena no bieži sastopamām lietām ir tirpšanas sajūtas rokās, jo cilvēki daudz sēž pie datora, visu laiku mugura ir sasprindzinājumā. 

– Tas bieži iet saistībā ar tām pašām galvassāpēm, jo tad ir muskuļu saspringums plecu joslā un attiecīgi notirpuma, smaguma sajūta rokās. Tas ir viens. Otrs ir visi tie cilvēki, kam darbs ar saspringtām kustībām, piemēram, piespiedu pozīcijā tur roku uz datora peles. Tad var būt problēmas ar karpālajiem kanāliem, kad ar šo vienveidīgo kustību nervs tiek nospiests plaukstas pamatnē. Veidojas tūska, un roka sāk tirpt.

– Ko tādās situācijās jūs iesakāt pacientiem? 

– Vispirms vajag precizēt, vai tā nav kakla daļas, bet tieši šā karpālā kanāla vaina. Tāpēc parasti tiek veikta neirogrāfija, lai saprastu, kurā līmenī ir nervu bojājums. Un tas banālais teksts, ko neirologs parasti saka, – ir jāmaina darbs. Diemžēl neviens ar vieglu sirdi nav gatavs mainīt darbu, tad var izmantot speciālas ortozes. Tās pacienti parasti liek arī uz naktīm, lai imobilizētu, ierobežotu kustības locītavās, lai vismaz pa naktīm nav slodze rokām. Ir dažādas lokāli lietojamas ziedes, un ir arī visas vecās labās elektroprocedūras: ultraskaņa, magnēti rokām. Arī ergoterapeits varēs apmācīt, kā veikt speciālus vingrinājumus rokām. 

 

Publikācija sagatavota “Mājas dakteris”