Jūrmalas slimnīcas jaunumi
Izvairies no sastieptas potītes
Izvairies no sastieptas potītes

Nestabilas potītes un atkārtoti sastiepumi ir regulāra problēma mūsdienu sabiedrībā. Cilvēki bieži sūdzas par sāpēm potītēs un atkārtotiem sastiepumiem, bet uzskata, ka tā ir norma un pēc palīdzības nevēršas. Jūrmalas slimnīcas traumatologs ortopēds Vitālijs Pasters stāsta, kādēļ ir jāpievērš uzmanība atkārtotiem potītes sastiepumiem.

Kas ir potītes nestabilitāte un kādi simptomi norāda, ka ir problēmas ar potītes locītavu?

Lielākoties cilvēki sūdzas par nestabilitātes sajūtu, īpaši pārvietojoties pa nelīdzenu virsmu, regulārām sastiepumu epizodēm, sāpēm potītes locītavās, tūsku (pampumu) un nedrošības sajūtu. Sūdzības katram cilvēkam var būt atšķirīgas, vienā gadījumā tās ir sāpes un tūska, bet citos gadījumos tikai nestabilitātes sajūta, kad potīte pagriežas bez iemesla un cilvēks paklūp.

Cilvēki lielākoties sastiepumus ārstē ar elastīgās saites uzlikšanu un aukstumu, vai tas ir pareizi?

Elastīgo saiti var izmantot kā pirmo neatliekamo palīdzību, bet to nevajadzētu lietot ilgāk par 24 - 36 stundām. Nepareizi lietojot elastīgo saiti, var tikt saspiesti asinsvadi un nervi. Elastīgā saite nesniedz pietiekošu atbalstu, tādēļ nepieciešama pareiza ārstēšana.

Vai nepieciešama ārstēšana, ja potīte sastiepta pirmo reizi?

Jā, tas ir pats svarīgākais posms, lai izvairītos no atkārtotiem gadījumiem un iespējamām komplikācijām. Pēc pirmās epizodes ir svarīgi veikt pilnu terapijas un rehabilitācijas kursu, kas sastāv no trīs svarīgiem posmiem. Pirmajās dienās pēc sastiepuma ir nepieciešams lietot pretsāpju medikamentus un ievērot mieru. Kad ir mazinājušās sāpes, ir jādodas pie fizioterapeita un jāstiprina muskulatūra ar īpašu vingrojumu palīdzību. Akūtajā periodā papildus fizioterapijai jālieto fiksatori (ortozes), kas stabilizē pēdu no ārpuses. Papildus iesaka lietot arī teipus. Teipi ir speciāli plāksteri, kas nodrošina stabilitāti, ierobežo kustības un uzlabo propriocepciju (ķermeņa spēju apzināties savu novietojumu un kustību telpā un koordinēt to).

Cik ilga ir rehabilitācija pēc potītes sastiepuma?

Zinātniskajā literatūrā norādīts, ka rehabilitācijas kurss pēc pirmās epizodes ir vismaz sešas nedēļas. Sāpes pēc potītes traumām mazinās 1 - 2 nedēļu laikā un cilvēki bieži aizmirst, ka jāturpina iesāktie vingrinājumi muskulatūras stiprināšanai. Ja netiek iziets pilns rehabilitācijas kurss, potītes nestabilitātes var atkārtoties pēc vairākiem mēnešiem, gada vai pat ilgākā laika posmā. Potītes nestabilitāte var traucēt ne tikai sporta aktivitātēm, bet arī ikdienas gaitās, piemēram, pārvietoties pa kāpnēm.

Kādi simptomi norāda, ka ir problēmas ar potītes locītavu?

Lielākoties cilvēki sūdzas par nestabilitātes sajūtu, īpaši pārvietojoties pa nelīdzenu virsmu, regulārām sastiepumu epizodēm, sāpēm potītes locītavās, tūsku un nedrošības sajūtu. Sūdzības katram cilvēkam var būt atšķirīgas, vienā gadījumā tās ir sāpes un tūska, bet citos gadījumos tikai nestabilitātes sajūta.

Kādi izmeklējumi tiek veikti, lai noteiktu nestabilas potītes iemeslu?

Iesākumā nepieciešama traumatologa ortopēda apskate. Pēc apskates tiek nozīmēts rentgens, ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Ir maldīgi uzskatīt, ka visos gadījumos jāveic magnētiskā rezonanse. Reizēm pilnīgu informāciju sniedz arī rentgens. Gadījumos, kad ir aizdomas par lūzumiem tiek nozīmēta arī datortomogrāfija.

Ko darīt cilvēkiem, kurus šī problēma pavada jau vairākus gadus un sastiepumu epizodes atkārtojas biežāk, ja pēc pirmās epizodes netika piemērota ārstēšana un netika veikts pilns rehabilitācijas kurss?

Iesākumā ir jāatnāk uz konsultāciju pie tramatologa ortopēda, lai var novērtēt problēmas nopietnību un veikt izmeklējumus. Ir dažādu veidu potītes nestabilitātes un katram gadījumam ir jāpiemēro atšķirīga ārstēšanas metode. Ja pēda kustas, jo ir pārāk “vaļīga”, tā ir mehāniska nestabilitāte, bet nevar izslēgt arī funkcionālo nestabilitāti. Ir īpaši testi un metodes, kas nosaka nestabilitātes veidu. Tālāk cilvēks tiek nosūtīts uz ārstniecisko vingrošanu pie fizioterapeita, lai stiprinātu muskulatūru. Pēc pirmā rehabilitācijas kursa ir iespējams noteikt vai ir uzlabojumi. Gadījumos, kad pacients jau pēc rehabilitācijas kursa jūt izmaiņas, var izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās.

Kādos gadījumos ir nepieciešama operācija?

Sportistiem iesaka veikt operāciju, lai ātrāk sāktu rehabilitāciju un atgrieztos aktīvajā sportā. Citos gadījumos iesaka iziet rehabilitācijas kursu un domāt par operāciju, ja nav novērojami uzlabojumi. Operācija bieži ir nepieciešama, ja pēdas nestabilitāti pavada blakus saslimšanas, piemēram, skrimšļa plīsums, locītavas kapsulas plīsums, cīpslas bojājums un citas.

Ja pēc rehabilitācijas, izmeklējumu veikšanas un pēc traumatologa ortopēda konsultācijas tiek nozīmēta pēdas locītas operācija, ko tas nozīmē pacientam?

Saišu bojājumu gadījumos ir iespējamas divu veidu operācijas. Plīsušas saites var sašūt kopā (anatomiskā sašūšana). Gadījumos, kad saites ir izstaipītas, kas biežāk vērojams pie hroniskiem bojājumiem, tiek veikta neanatomiskā sašūšana – tiek paņemta muskuļa cīpslas daļa no pēdas, kuru ievieto bojātās saites vietā, lai aizvietotu iztrūkstošo saites posmu. Operācija atkarībā no sarežģītības pakāpes var ilgt no vienas līdz divām stundām. Ja pacientam ir citi locītavas bojājumi, ir jāveic ne tikai saišu sašūšanas manipulācija, bet arī artroskopija (caur maziem iegriezumiem tiek ievadīti optiskie un ķirurģiskie instrumenti). Artroskopiju rekomendē veikt gadījumos, lai precizētu diagnozi un veiktu nepieciešamo terapiju.

Vai operācija tiek veikta narkozē?

Pēdu locītavu operācijām tiek izmantota spinālā vai vispārējā anestēzija. Piemērotāko anestēzijas veidu izvēlas pacients kopā ar anesteziologu.

Kāds režīms ir jāievēro pēc operācijas?

Ja pēcoperācijas periods ir noritējis veiksmīgi, cilvēks var doties mājas jau nākamajā dienā. Šuves noņem pēc 12-14 dienām. Četras līdz sešas nedēļas ir jāievēro saudzīgais režīms. Pēc operācijas ir svarīgi kopā ar fizioterapeitu iziet sešu nedēļu rehabilitācijas kursu. Pēc trīs līdz četriem mēnešiem cilvēks var pilnvērtīgi atgriezties pie aktīva dzīvesveida un sporta aktivitātēm.

Vai ar locītavas nestabilitāti var sadzīvot un nedomāt par vizīti pie ārsta?

To es neieteiktu. Pie katras sastiepuma epizodes tiek traumēta pēdas locītava. Ar laiku sāk veidoties artrīts (locītavas iekaisums), kas izsauc hroniskas sāpes, ierobežo kustības un rada tūsku. Artrītu ārstēt jau ir daudz sarežģītāk un ārstēšanai var nebūt tik efektīvi rezultāti.

Kuriem cilvēkiem visbiežāk ir novērotas pēdas locītavas problēmas?

Lielākoties tie ir fiziski aktīvi cilvēki, kas spēlē tenisu, basketbolu, futbolu vai citu sporta veidu, kas saistās ar lēkšanu un griešanos. Protams, cilvēki pēc traumām.

Vai valsts apmaksā pēdu locītavas operācijas?

Pēdu locītavu operācijas valsts noteikto kvotu ietvaros var veikt ar pacientu līdzmaksājumu. Lielākoties artroskopijas ar implantu lietošanu ir jāsedz pacientam, bet liela daļa apdrošināšanas kompāniju sedz šo operāciju izmaksas.

Nepieciešams autorizēties,lai komentētu.

Jūrmalas slimnīcas jaunumi
Izvairies no sastieptas potītes
Izvairies no sastieptas potītes

Nestabilas potītes un atkārtoti sastiepumi ir regulāra problēma mūsdienu sabiedrībā. Cilvēki bieži sūdzas par sāpēm potītēs un atkārtotiem sastiepumiem, bet uzskata, ka tā ir norma un pēc palīdzības nevēršas. Jūrmalas slimnīcas traumatologs ortopēds Vitālijs Pasters stāsta, kādēļ ir jāpievērš uzmanība atkārtotiem potītes sastiepumiem.

Kas ir potītes nestabilitāte un kādi simptomi norāda, ka ir problēmas ar potītes locītavu?

Lielākoties cilvēki sūdzas par nestabilitātes sajūtu, īpaši pārvietojoties pa nelīdzenu virsmu, regulārām sastiepumu epizodēm, sāpēm potītes locītavās, tūsku (pampumu) un nedrošības sajūtu. Sūdzības katram cilvēkam var būt atšķirīgas, vienā gadījumā tās ir sāpes un tūska, bet citos gadījumos tikai nestabilitātes sajūta, kad potīte pagriežas bez iemesla un cilvēks paklūp.

Cilvēki lielākoties sastiepumus ārstē ar elastīgās saites uzlikšanu un aukstumu, vai tas ir pareizi?

Elastīgo saiti var izmantot kā pirmo neatliekamo palīdzību, bet to nevajadzētu lietot ilgāk par 24 - 36 stundām. Nepareizi lietojot elastīgo saiti, var tikt saspiesti asinsvadi un nervi. Elastīgā saite nesniedz pietiekošu atbalstu, tādēļ nepieciešama pareiza ārstēšana.

Vai nepieciešama ārstēšana, ja potīte sastiepta pirmo reizi?

Jā, tas ir pats svarīgākais posms, lai izvairītos no atkārtotiem gadījumiem un iespējamām komplikācijām. Pēc pirmās epizodes ir svarīgi veikt pilnu terapijas un rehabilitācijas kursu, kas sastāv no trīs svarīgiem posmiem. Pirmajās dienās pēc sastiepuma ir nepieciešams lietot pretsāpju medikamentus un ievērot mieru. Kad ir mazinājušās sāpes, ir jādodas pie fizioterapeita un jāstiprina muskulatūra ar īpašu vingrojumu palīdzību. Akūtajā periodā papildus fizioterapijai jālieto fiksatori (ortozes), kas stabilizē pēdu no ārpuses. Papildus iesaka lietot arī teipus. Teipi ir speciāli plāksteri, kas nodrošina stabilitāti, ierobežo kustības un uzlabo propriocepciju (ķermeņa spēju apzināties savu novietojumu un kustību telpā un koordinēt to).

Cik ilga ir rehabilitācija pēc potītes sastiepuma?

Zinātniskajā literatūrā norādīts, ka rehabilitācijas kurss pēc pirmās epizodes ir vismaz sešas nedēļas. Sāpes pēc potītes traumām mazinās 1 - 2 nedēļu laikā un cilvēki bieži aizmirst, ka jāturpina iesāktie vingrinājumi muskulatūras stiprināšanai. Ja netiek iziets pilns rehabilitācijas kurss, potītes nestabilitātes var atkārtoties pēc vairākiem mēnešiem, gada vai pat ilgākā laika posmā. Potītes nestabilitāte var traucēt ne tikai sporta aktivitātēm, bet arī ikdienas gaitās, piemēram, pārvietoties pa kāpnēm.

Kādi simptomi norāda, ka ir problēmas ar potītes locītavu?

Lielākoties cilvēki sūdzas par nestabilitātes sajūtu, īpaši pārvietojoties pa nelīdzenu virsmu, regulārām sastiepumu epizodēm, sāpēm potītes locītavās, tūsku un nedrošības sajūtu. Sūdzības katram cilvēkam var būt atšķirīgas, vienā gadījumā tās ir sāpes un tūska, bet citos gadījumos tikai nestabilitātes sajūta.

Kādi izmeklējumi tiek veikti, lai noteiktu nestabilas potītes iemeslu?

Iesākumā nepieciešama traumatologa ortopēda apskate. Pēc apskates tiek nozīmēts rentgens, ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Ir maldīgi uzskatīt, ka visos gadījumos jāveic magnētiskā rezonanse. Reizēm pilnīgu informāciju sniedz arī rentgens. Gadījumos, kad ir aizdomas par lūzumiem tiek nozīmēta arī datortomogrāfija.

Ko darīt cilvēkiem, kurus šī problēma pavada jau vairākus gadus un sastiepumu epizodes atkārtojas biežāk, ja pēc pirmās epizodes netika piemērota ārstēšana un netika veikts pilns rehabilitācijas kurss?

Iesākumā ir jāatnāk uz konsultāciju pie tramatologa ortopēda, lai var novērtēt problēmas nopietnību un veikt izmeklējumus. Ir dažādu veidu potītes nestabilitātes un katram gadījumam ir jāpiemēro atšķirīga ārstēšanas metode. Ja pēda kustas, jo ir pārāk “vaļīga”, tā ir mehāniska nestabilitāte, bet nevar izslēgt arī funkcionālo nestabilitāti. Ir īpaši testi un metodes, kas nosaka nestabilitātes veidu. Tālāk cilvēks tiek nosūtīts uz ārstniecisko vingrošanu pie fizioterapeita, lai stiprinātu muskulatūru. Pēc pirmā rehabilitācijas kursa ir iespējams noteikt vai ir uzlabojumi. Gadījumos, kad pacients jau pēc rehabilitācijas kursa jūt izmaiņas, var izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās.

Kādos gadījumos ir nepieciešama operācija?

Sportistiem iesaka veikt operāciju, lai ātrāk sāktu rehabilitāciju un atgrieztos aktīvajā sportā. Citos gadījumos iesaka iziet rehabilitācijas kursu un domāt par operāciju, ja nav novērojami uzlabojumi. Operācija bieži ir nepieciešama, ja pēdas nestabilitāti pavada blakus saslimšanas, piemēram, skrimšļa plīsums, locītavas kapsulas plīsums, cīpslas bojājums un citas.

Ja pēc rehabilitācijas, izmeklējumu veikšanas un pēc traumatologa ortopēda konsultācijas tiek nozīmēta pēdas locītas operācija, ko tas nozīmē pacientam?

Saišu bojājumu gadījumos ir iespējamas divu veidu operācijas. Plīsušas saites var sašūt kopā (anatomiskā sašūšana). Gadījumos, kad saites ir izstaipītas, kas biežāk vērojams pie hroniskiem bojājumiem, tiek veikta neanatomiskā sašūšana – tiek paņemta muskuļa cīpslas daļa no pēdas, kuru ievieto bojātās saites vietā, lai aizvietotu iztrūkstošo saites posmu. Operācija atkarībā no sarežģītības pakāpes var ilgt no vienas līdz divām stundām. Ja pacientam ir citi locītavas bojājumi, ir jāveic ne tikai saišu sašūšanas manipulācija, bet arī artroskopija (caur maziem iegriezumiem tiek ievadīti optiskie un ķirurģiskie instrumenti). Artroskopiju rekomendē veikt gadījumos, lai precizētu diagnozi un veiktu nepieciešamo terapiju.

Vai operācija tiek veikta narkozē?

Pēdu locītavu operācijām tiek izmantota spinālā vai vispārējā anestēzija. Piemērotāko anestēzijas veidu izvēlas pacients kopā ar anesteziologu.

Kāds režīms ir jāievēro pēc operācijas?

Ja pēcoperācijas periods ir noritējis veiksmīgi, cilvēks var doties mājas jau nākamajā dienā. Šuves noņem pēc 12-14 dienām. Četras līdz sešas nedēļas ir jāievēro saudzīgais režīms. Pēc operācijas ir svarīgi kopā ar fizioterapeitu iziet sešu nedēļu rehabilitācijas kursu. Pēc trīs līdz četriem mēnešiem cilvēks var pilnvērtīgi atgriezties pie aktīva dzīvesveida un sporta aktivitātēm.

Vai ar locītavas nestabilitāti var sadzīvot un nedomāt par vizīti pie ārsta?

To es neieteiktu. Pie katras sastiepuma epizodes tiek traumēta pēdas locītava. Ar laiku sāk veidoties artrīts (locītavas iekaisums), kas izsauc hroniskas sāpes, ierobežo kustības un rada tūsku. Artrītu ārstēt jau ir daudz sarežģītāk un ārstēšanai var nebūt tik efektīvi rezultāti.

Kuriem cilvēkiem visbiežāk ir novērotas pēdas locītavas problēmas?

Lielākoties tie ir fiziski aktīvi cilvēki, kas spēlē tenisu, basketbolu, futbolu vai citu sporta veidu, kas saistās ar lēkšanu un griešanos. Protams, cilvēki pēc traumām.

Vai valsts apmaksā pēdu locītavas operācijas?

Pēdu locītavu operācijas valsts noteikto kvotu ietvaros var veikt ar pacientu līdzmaksājumu. Lielākoties artroskopijas ar implantu lietošanu ir jāsedz pacientam, bet liela daļa apdrošināšanas kompāniju sedz šo operāciju izmaksas.

Simptomi
Vairāk
  • KLEPUS, IESNAS, GALVASSĀPES, SLIKTA DŪŠA, KLEPUS, KARSONIS