Jūrmalas slimnīcas jaunumi
Neaizvietojamais pārtikas produkts
Neaizvietojamais pārtikas produkts

Mātes piens ir neaizvietojams produkts jaundzimušo un zīdaiņu veselības veicināšanā un infekcijas slimību profilaksē. Vairāk par mātes pienu un zīdīšanu stāsta Jūrmalas slimnīca neonatoloģe- pediatre, sertificēta krūts zīdīšanas speciāliste Dina Krūze.

Pastāstiet, kāpēc tik liela nozīme ir bērna zīdīšanai?

Mātes piens ir neatņemama sastāvdaļa bērna dzīvībai, un zīdaiņiem ir tiesības pēc dzimšanas to saņemt, tas viņiem pat pienākas. Jāteic, ka joprojām, arī XXI gadsimtā, nav izgudrots tāds maisījums, kas būtu pielīdzināms mātes pienam. Es domāju, ka šādu maisījumu neviens arī neizdomās, jo atšķirībā no tā, ka mēs varam saskaitīt kalorāžas, olbaltumus, ogļhidrātus un taukus, mātes piens ir tādā sastāvā, kas katrā reizē ir citāds. Tas ir citāds pirmajās piecās minūtēs pēc dzemdībām, tāpat no rīta tas ir citāds nekā vakarā. Atšķirīgs ir arī pirmais piens un dziļais. Mātes piens ir ideāli piemērots bērna vajadzībām, nemaz nerunājot par tajā esošajām imūnvielām, antivielām, aizsardzību pret baktērijām. Tāpēc tas ir neaizstājams, un bērns to var saņemt jau tūlīt pēc dzemdībām.

Kas mātei jāievēro un kā jāsagatavojas, lai pieniņš būtu uzreiz pēc dzemdībām?

Galvenais un pats svarīgākais ir labs noskaņojums. Topošajai māmiņai nemaz nedrīkst pavīdēt doma, ka viņai nebūs piena. Ir svarīgi zināt, ka jebkura mamma ir spējīga bērnu barot ar savu pienu. Varbūt ne katra pie kādas situācijas var perfekti zīdīt, bet gandrīz visas mammas ir spējīgas dot bērnam to, kas viņam pienākas pašā pirmajā dzīves gadā. Grūtniecības laikā zīdīšanai speciāli nav jāgatavojas, vienkārši jābūt pārliecībai, ka bērniņš nāks pasaulē, sieviete kļūs mamma un būs gatava zīdīt savu mazuli. Es varu teikt godīgi, ka 11 gadu laikā, kopš strādāju dzemdību nodaļā, neesmu redzējusi nevienu jaundzimušā mammu, kurai nebūtu piena. Ir situācijas, kad kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ var neizdoties zīdīt, bet tā jau ir cita lieta.

Vai mēdz būt, ka mātei piens nav uzreiz pēc dzemdībām?

Nē, tā nemēdz būt, to saku ar pilnu atbildību. Daba paredzējusi, lai piens būtu. Vienīgi jārēķinās ar to, ka tūlīt pēc dzemdībām tas netek aumaļām. Tas ir pirmpiens un tik koncentrēts, lai jaundzimušais saņemtu visu tajā brīdī nepieciešamo. Galvenais ir stāsts nevis par to, vai mammai ir vai nav piena, bet vai mazulis spējīgs zīst, proti, kad viņam pielikta krūts, vai viņš to grib un spēj satvert. Tās mammas, kas uztraucas, ka uzreiz pēc dzemdībām viņām maz piena, varu nomierināt – pirmajā dienā mazulim pilnībā pietiek ar 1 ml, lai viņš būtu paēdis. No mediķu puses pienākums ir rast iespēju bērnam, ja vien vienam vai otram nav kādas komplikācijas, pēc dzimšanas palikt kopā ar mammu. Tas ir vissvarīgākais un galvenais priekšnoteikums, tā teikt, lai abiem būtu kontakts uzreiz pēc dzemdībām un bērns varētu iepazīt mammu, viņas mikrofloru.

Vai bērnam uzreiz pēc dzimšanas būtu jāspēj paņemt mātes krūti?

Ne visi bērni pirmajā brīdī paņem krūti. Lielākā daļa sāk zīst apmēram stundu vai divas pēc dzimšanas. Pirmajā diennaktī bērns arī var neēst. Daba izveidojusi tā, ka bērns no iekšējām rezervēm var pārtikt trīs diennaktis, tomēr dzīvē tā nenotiek, jo to neviens nepieļauj. Protams, es runāju par pilnīgi veseliem un iznēsātiem bērniem.

Kā ir tad, ja mātei ir kādas veselības problēmas un viņa nedrīkst uzreiz barot bērnu?

Protams, var būt problēmas gan mammai, gan bērnam. Ja mammai bijusi operācija vai ir kādi pēcdzemdību sarežģījumi, viņa ar bērnu var neatrasties kopā nodaļā. Tādā gadījumā svarīgi, lai ar bērnu būtu kāds tuvs cilvēks, visbiežāk tas ir tētis, dažreiz kāda no vecmāmiņām. Arī tādā gadījumā iespēju robežās no mammas jādabū (jāatslauc) piens (to dara pati māte vai personāls), jo ļoti svarīgi, lai pirmais ēdiens, ko bērns dabū, būtu mātes piens. Situācijās, kad mātes pienu nav iespējams iegūt, talkā nāks maisījums.

Vai mēdz būt tā, ka ar mammas pienu vien bērnam var nepietikt?

Nu dzīvē ir dažādas situācijas. Bieži vien mammai vienkārši šķiet, ka piena nav pietiekami daudz. Tādās reizēs ieteicams pavērot, kā bērns pieņemas svarā. Ja šķiet, ka ir kādas problēmas ar pienu, iespējams, vajadzēs pakoriģēt zīdīšanas tehniku vai laiku, kurā bērnu barot.

Vai jums ir kādi ieteikumi, ko darīt, lai piena būtu vairāk?

Pats svarīgākais, lai mammai netiek nekas aizliegts. Lai nav tā, ka viņa nedrīkst ēst šo vai to. Tas ir liels mīts, ka mammai bērna zīdīšanas laikā daudzas lietas ir liegtas, teiksim, ka viņai jāuzmanās ar ēšanu, ka nedrīkst sauļoties un peldēties. Šie aizliegumi ir lieki. Nav tiesa, ka mamma nedrīkst ēst, piemēram, kāpostus, citādi bērnam sāpēšot vēders. Tam nav nekādu pierādījumu. Mammai jābūt apmierinātai, laimīgai ar dzīvi, tad viss izdosies. Protams, lai pastiprinātu piena veidošanos, var lietot dažādas tējas, piemēram, ķimeņu – ja mammai tā garšo un viņa to vēlas, piens tīri psiholoģiski vairosies. Bet, ja viņa tēju dzers negribīgi, ar piespiešanos, nekāda labuma no tās nebūs. Tāpat var lietot dažādus vitamīnus.

Vai tas nozīmē, ka mamma drīkst iedzert arī savu rīta kafiju? 

Protams, ja to nedara pārspīlēti. Ja mamma dienā izdzers vairāk par piecām krūzītēm kafijas, tad tā, protams, akumulēsies un kādā brīdī var nonākt pienā. Bet rīta kafija nekad nevienai mammai nav aizliegta. Protams, nedrīkst dzert alkoholu, smēķēt – tās ir pašas par sevi saprotamas lietas. Bet tajā pašā laikā sliktāk ir gribēt un nedabūt. Kādreiz mammai jāiet uz kāzām, un viņa jautā, vai drīkst iedzert kādu glāzi šampanieša. Uz to parasti atbildu, ka droši var to paņemt rokās, jo, kad viņa to izdarīs, ar vislielāko varbūtību pati redzēs, ka viņai to šampanieti nemaz negribas. Bet, ja viņai neļaus, aizliegums radīs tieši potenciālu gribēšanu.

Ko nedrīkst darīt, lai piens neizbeigtos?

Pirmkārt, pilnīgi noteikti pie normālas situācijas, kad mamma ir kopā ar bērnu, piens nav jāslauc. To var darīt tikai tad, ja viņai kaut kur jāiziet vai viņa atgriezusies darbā. Mamma nav slima, un zīdīšanai nav jāmaina viņas dzīvesritms. Turklāt pienu viņas organisms ražo tik daudz, cik tas vajadzīgs bērnam, un tik bieži, cik viņš ēdīs, tas arī būs. Ar slaukšanu var panākt tieši pretēju efektu – mamma atslauks pirmo pienu, organismam nonāks informācija, ka piens vajadzīgs vēl, un tas tos pieražos klāt. Rezultātā nonāksim pie situācijas kāda bija pirms 20–30 gadiem, kad mammas teica, ka viņām piena ļoti daudz, bet tas ir liess – nav treknuma, kāds būtu vajadzīgs. Normāli piens nekad nav ne par liesu, ne par treknu – tas ir tieši tāds, kāds bērnam vajadzīgs. Tieši tāpēc slaukšana vajadzīga tikai pie konkrētām situācijām, kuras jau minēju. Otrkārt, nevajadzētu nodarboties ar profesionālo sportu – tas paņem spēku un izraisa stresu. Taču tas nenozīmē, ka mamma nedrīkst pavingrot, paskriet, aiziet uz kādu aerobikas nodarbību. Un vēl – mammai jābūt pietiekami komfortabliem apstākļiem, lai nav stresa. Tāpēc vislabāk, ja kāds viņai varētu palīdzēt.

Ļoti bieži jaunajām māmiņām šķiet, ka viņām tagad jāēd pēc iespējas vairāk labumu, lai bērnam piens būtu kvalitatīvāks.

Un tad ēd par daudz un uzēd liekus kilogramus. Zīdīšanas laiks ir līdzīgi kā grūtniecība – mammai nav jāēd par diviem. Sievietei jābūt komfortā ar sevi, jābūt paēdušai un apmierinātai. Ja skatāmies pēc teorijas, mammai, kas baro, papildus vajadzīgas tikai kādas 200 kcal dienā, tātad principā jāēd tieši tikpat daudz, cik parasti. Jāēd veselīgi un nevajag neko pārspīlēt. Lai būtu treknāks piens, nav jāapēd maize ar speķi – organisms pats spēj visu noregulēt. Vienīgi jāņem vērā, kad bērnam ir kādi 4–5 mēneši, mammai fizioloģiski organismā sāk trūkt kalcija, jo tas ir atdots bērnam. Tas ir normāli, tāpēc parasti ap šo laiku mēs mammai piedāvājam un rekomendējam papildus padzert kalcija preparātus. Bet, bērnam sasniedzot 6 mēnešu vecumu, kalcija rezerves mammas organismā parasti atkal ir atjaunojušās, un tad par to vairs nav jāuztraucas.

Kāds ir jūsu novēlējums topošajām un jaunajām mammām?

Nnovēlu saprast, ka katra māmiņa var pabarot bērniņu ar savu pienu, un nebaidīties no grūtībām, ja kādreiz tādas ir. Atliek pacīnīties, un viss izdosies!

Jūrmalas slimnīcas jaunumi
Neaizvietojamais pārtikas produkts
Neaizvietojamais pārtikas produkts

Mātes piens ir neaizvietojams produkts jaundzimušo un zīdaiņu veselības veicināšanā un infekcijas slimību profilaksē. Vairāk par mātes pienu un zīdīšanu stāsta Jūrmalas slimnīca neonatoloģe- pediatre, sertificēta krūts zīdīšanas speciāliste Dina Krūze.

Pastāstiet, kāpēc tik liela nozīme ir bērna zīdīšanai?

Mātes piens ir neatņemama sastāvdaļa bērna dzīvībai, un zīdaiņiem ir tiesības pēc dzimšanas to saņemt, tas viņiem pat pienākas. Jāteic, ka joprojām, arī XXI gadsimtā, nav izgudrots tāds maisījums, kas būtu pielīdzināms mātes pienam. Es domāju, ka šādu maisījumu neviens arī neizdomās, jo atšķirībā no tā, ka mēs varam saskaitīt kalorāžas, olbaltumus, ogļhidrātus un taukus, mātes piens ir tādā sastāvā, kas katrā reizē ir citāds. Tas ir citāds pirmajās piecās minūtēs pēc dzemdībām, tāpat no rīta tas ir citāds nekā vakarā. Atšķirīgs ir arī pirmais piens un dziļais. Mātes piens ir ideāli piemērots bērna vajadzībām, nemaz nerunājot par tajā esošajām imūnvielām, antivielām, aizsardzību pret baktērijām. Tāpēc tas ir neaizstājams, un bērns to var saņemt jau tūlīt pēc dzemdībām.

Kas mātei jāievēro un kā jāsagatavojas, lai pieniņš būtu uzreiz pēc dzemdībām?

Galvenais un pats svarīgākais ir labs noskaņojums. Topošajai māmiņai nemaz nedrīkst pavīdēt doma, ka viņai nebūs piena. Ir svarīgi zināt, ka jebkura mamma ir spējīga bērnu barot ar savu pienu. Varbūt ne katra pie kādas situācijas var perfekti zīdīt, bet gandrīz visas mammas ir spējīgas dot bērnam to, kas viņam pienākas pašā pirmajā dzīves gadā. Grūtniecības laikā zīdīšanai speciāli nav jāgatavojas, vienkārši jābūt pārliecībai, ka bērniņš nāks pasaulē, sieviete kļūs mamma un būs gatava zīdīt savu mazuli. Es varu teikt godīgi, ka 11 gadu laikā, kopš strādāju dzemdību nodaļā, neesmu redzējusi nevienu jaundzimušā mammu, kurai nebūtu piena. Ir situācijas, kad kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ var neizdoties zīdīt, bet tā jau ir cita lieta.

Vai mēdz būt, ka mātei piens nav uzreiz pēc dzemdībām?

Nē, tā nemēdz būt, to saku ar pilnu atbildību. Daba paredzējusi, lai piens būtu. Vienīgi jārēķinās ar to, ka tūlīt pēc dzemdībām tas netek aumaļām. Tas ir pirmpiens un tik koncentrēts, lai jaundzimušais saņemtu visu tajā brīdī nepieciešamo. Galvenais ir stāsts nevis par to, vai mammai ir vai nav piena, bet vai mazulis spējīgs zīst, proti, kad viņam pielikta krūts, vai viņš to grib un spēj satvert. Tās mammas, kas uztraucas, ka uzreiz pēc dzemdībām viņām maz piena, varu nomierināt – pirmajā dienā mazulim pilnībā pietiek ar 1 ml, lai viņš būtu paēdis. No mediķu puses pienākums ir rast iespēju bērnam, ja vien vienam vai otram nav kādas komplikācijas, pēc dzimšanas palikt kopā ar mammu. Tas ir vissvarīgākais un galvenais priekšnoteikums, tā teikt, lai abiem būtu kontakts uzreiz pēc dzemdībām un bērns varētu iepazīt mammu, viņas mikrofloru.

Vai bērnam uzreiz pēc dzimšanas būtu jāspēj paņemt mātes krūti?

Ne visi bērni pirmajā brīdī paņem krūti. Lielākā daļa sāk zīst apmēram stundu vai divas pēc dzimšanas. Pirmajā diennaktī bērns arī var neēst. Daba izveidojusi tā, ka bērns no iekšējām rezervēm var pārtikt trīs diennaktis, tomēr dzīvē tā nenotiek, jo to neviens nepieļauj. Protams, es runāju par pilnīgi veseliem un iznēsātiem bērniem.

Kā ir tad, ja mātei ir kādas veselības problēmas un viņa nedrīkst uzreiz barot bērnu?

Protams, var būt problēmas gan mammai, gan bērnam. Ja mammai bijusi operācija vai ir kādi pēcdzemdību sarežģījumi, viņa ar bērnu var neatrasties kopā nodaļā. Tādā gadījumā svarīgi, lai ar bērnu būtu kāds tuvs cilvēks, visbiežāk tas ir tētis, dažreiz kāda no vecmāmiņām. Arī tādā gadījumā iespēju robežās no mammas jādabū (jāatslauc) piens (to dara pati māte vai personāls), jo ļoti svarīgi, lai pirmais ēdiens, ko bērns dabū, būtu mātes piens. Situācijās, kad mātes pienu nav iespējams iegūt, talkā nāks maisījums.

Vai mēdz būt tā, ka ar mammas pienu vien bērnam var nepietikt?

Nu dzīvē ir dažādas situācijas. Bieži vien mammai vienkārši šķiet, ka piena nav pietiekami daudz. Tādās reizēs ieteicams pavērot, kā bērns pieņemas svarā. Ja šķiet, ka ir kādas problēmas ar pienu, iespējams, vajadzēs pakoriģēt zīdīšanas tehniku vai laiku, kurā bērnu barot.

Vai jums ir kādi ieteikumi, ko darīt, lai piena būtu vairāk?

Pats svarīgākais, lai mammai netiek nekas aizliegts. Lai nav tā, ka viņa nedrīkst ēst šo vai to. Tas ir liels mīts, ka mammai bērna zīdīšanas laikā daudzas lietas ir liegtas, teiksim, ka viņai jāuzmanās ar ēšanu, ka nedrīkst sauļoties un peldēties. Šie aizliegumi ir lieki. Nav tiesa, ka mamma nedrīkst ēst, piemēram, kāpostus, citādi bērnam sāpēšot vēders. Tam nav nekādu pierādījumu. Mammai jābūt apmierinātai, laimīgai ar dzīvi, tad viss izdosies. Protams, lai pastiprinātu piena veidošanos, var lietot dažādas tējas, piemēram, ķimeņu – ja mammai tā garšo un viņa to vēlas, piens tīri psiholoģiski vairosies. Bet, ja viņa tēju dzers negribīgi, ar piespiešanos, nekāda labuma no tās nebūs. Tāpat var lietot dažādus vitamīnus.

Vai tas nozīmē, ka mamma drīkst iedzert arī savu rīta kafiju? 

Protams, ja to nedara pārspīlēti. Ja mamma dienā izdzers vairāk par piecām krūzītēm kafijas, tad tā, protams, akumulēsies un kādā brīdī var nonākt pienā. Bet rīta kafija nekad nevienai mammai nav aizliegta. Protams, nedrīkst dzert alkoholu, smēķēt – tās ir pašas par sevi saprotamas lietas. Bet tajā pašā laikā sliktāk ir gribēt un nedabūt. Kādreiz mammai jāiet uz kāzām, un viņa jautā, vai drīkst iedzert kādu glāzi šampanieša. Uz to parasti atbildu, ka droši var to paņemt rokās, jo, kad viņa to izdarīs, ar vislielāko varbūtību pati redzēs, ka viņai to šampanieti nemaz negribas. Bet, ja viņai neļaus, aizliegums radīs tieši potenciālu gribēšanu.

Ko nedrīkst darīt, lai piens neizbeigtos?

Pirmkārt, pilnīgi noteikti pie normālas situācijas, kad mamma ir kopā ar bērnu, piens nav jāslauc. To var darīt tikai tad, ja viņai kaut kur jāiziet vai viņa atgriezusies darbā. Mamma nav slima, un zīdīšanai nav jāmaina viņas dzīvesritms. Turklāt pienu viņas organisms ražo tik daudz, cik tas vajadzīgs bērnam, un tik bieži, cik viņš ēdīs, tas arī būs. Ar slaukšanu var panākt tieši pretēju efektu – mamma atslauks pirmo pienu, organismam nonāks informācija, ka piens vajadzīgs vēl, un tas tos pieražos klāt. Rezultātā nonāksim pie situācijas kāda bija pirms 20–30 gadiem, kad mammas teica, ka viņām piena ļoti daudz, bet tas ir liess – nav treknuma, kāds būtu vajadzīgs. Normāli piens nekad nav ne par liesu, ne par treknu – tas ir tieši tāds, kāds bērnam vajadzīgs. Tieši tāpēc slaukšana vajadzīga tikai pie konkrētām situācijām, kuras jau minēju. Otrkārt, nevajadzētu nodarboties ar profesionālo sportu – tas paņem spēku un izraisa stresu. Taču tas nenozīmē, ka mamma nedrīkst pavingrot, paskriet, aiziet uz kādu aerobikas nodarbību. Un vēl – mammai jābūt pietiekami komfortabliem apstākļiem, lai nav stresa. Tāpēc vislabāk, ja kāds viņai varētu palīdzēt.

Ļoti bieži jaunajām māmiņām šķiet, ka viņām tagad jāēd pēc iespējas vairāk labumu, lai bērnam piens būtu kvalitatīvāks.

Un tad ēd par daudz un uzēd liekus kilogramus. Zīdīšanas laiks ir līdzīgi kā grūtniecība – mammai nav jāēd par diviem. Sievietei jābūt komfortā ar sevi, jābūt paēdušai un apmierinātai. Ja skatāmies pēc teorijas, mammai, kas baro, papildus vajadzīgas tikai kādas 200 kcal dienā, tātad principā jāēd tieši tikpat daudz, cik parasti. Jāēd veselīgi un nevajag neko pārspīlēt. Lai būtu treknāks piens, nav jāapēd maize ar speķi – organisms pats spēj visu noregulēt. Vienīgi jāņem vērā, kad bērnam ir kādi 4–5 mēneši, mammai fizioloģiski organismā sāk trūkt kalcija, jo tas ir atdots bērnam. Tas ir normāli, tāpēc parasti ap šo laiku mēs mammai piedāvājam un rekomendējam papildus padzert kalcija preparātus. Bet, bērnam sasniedzot 6 mēnešu vecumu, kalcija rezerves mammas organismā parasti atkal ir atjaunojušās, un tad par to vairs nav jāuztraucas.

Kāds ir jūsu novēlējums topošajām un jaunajām mammām?

Nnovēlu saprast, ka katra māmiņa var pabarot bērniņu ar savu pienu, un nebaidīties no grūtībām, ja kādreiz tādas ir. Atliek pacīnīties, un viss izdosies!