Aptaukošanās ir viens no desmit izplatītākajiem nāves iemesliem pasaulē, atzīst Pasaules Veselības organizācija. No liekā svara cieš vairāk nekā miljards zemeslodes iedzīvotāju. Medijos aptaukošanās nodēvēta par XXL vīrusu, ko pavada cukura diabēts, sirds un asinsvadu pataloģijas, augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, hormonālās problēmas, neauglība, bezmiegs, depresija. Cīņā ar aptaukošanos kļuvusi tikpat aktuāla kā jaunu vēža un HIV ārstēšanas veidu meklējumi. Viena no pasaulē atzītākajām un efektīvākajām metodēm, kas ļauj iegūt nozīmīgu, ilgstošu svara samazināšanos un aizkavē aptaukošanās izraisītu slimību rašanos ir bariatriskā ķirurģija.

Kas draud cilvēkiem ar lieko svaru?

Igors Troickis: Sabiedrībā izplatītais uzskats, ka liekais svars ir tikai kosmētisks defekts, kas neatstāj iespaidu uz veselību, ir maldīgs. Patiesībā liekais svars ir bīstams veselībai un dzīvībai. Tas izraisa tādas smagas slimības kā otrā tipa diabēts, sirds un asinsvadu saslimšanas, augsts asinsspiediens, kā arī onkoloģiskas saslimšanas. Cilvēka organisms veido savstarpēji saistītu sistēmu, tāpēc, jo lielāks svars, jo lielāks risks saslimt ar dzemdes, krūts un resnās zarnas vēzi. Gadās, ka cilvēks pie mums vēršas ar sūdzībām par lieko svaru, bet izmeklēšanas laikā mēs atklājam onkoloģisku saslimšanu. Diemžēl Latvijā cilvēki gadiem turpina aptaukoties, neiedomājoties, ka tādējādi nopietni kaitē savai veselībai. Jāsaprot, ka aptaukošanās ir hroniska slimība, kuras simptomi ar laiku tikai attīstās. Slimības sākumā liekais svars apgrūtina staigāšanu, izraisa nogurumu, muguras sāpes, ādas un elpošanas slimības, nervu sistēmas traucējumus. Ja svaru nesamazina, veselības stāvoklis pasliktinās. Valsts izdod milzu naudu liekā svara radīto sarežģījumu ārstēšanai, bet neatmaksā operācijas, kas likvidētu šo problēmu. Kopā ar lieko svaru izzūd arī daudzas saslimšanas, piemēram, otrā tipa cukura diabēts, normalizējas asinsspiediens, uzlabojas sirds un asinsvadu, locītavu un kaulu stāvoklis.

Egons Liepiņš: Mūsu kaimiņos Igaunijā ir izveidoti trīs medicīnas centri, kuros valsts programmas ietvaros pacientiem tiek apmaksāta aptaukošanās ārstēšana ar ķirurģiskām jeb bariatriskām metodēm. Bariatriskās operācijas ir ļoti efektīvs veids kā ārstēt smagas aptaukošanās gadījumus ar lieliskiem, ilgstošiem rezultātiem. Turpretim Latvijā sabiedrība šajā ziņā nav izglītota un nepieprasa, lai valsts apmaksātu mūsdienīgas svara samazināšanas operācijas. Uz citu Eiropas valstu pieredzes fona šķiet absurdi, ka Latvijā valsts sedz ārstēšanās izdevumus cilvēkiem, kas ilgstoši nav rūpējušies par savu veselību, to bojājot ar alkoholu un nikotīnu, līdz saslimuši ar izrietošām kaitēm–tuberkulozi, aizkuņģa dziedzera vēzi, seksuāli transmisīvajām slimībām, bet neatbalsta preventīvu problēmu risinājumu, palīdzot cilvēkiem samazināt svaru. Pie mums ierodas cilvēki, sakot, ka vēlas būt slaidi, bet pat nenojauš, ka pēc operācijas tiks vaļā un nākotnē izvairīsies no medicīniskām problēmām.

Ekonomiski attīstītajās valstīs turpat pusei iedzīvotāju ir liekais svars, bet trešdaļa cieš no aptaukošanas. Kāda situācija ir Latvijā?

Igors Troickis: Latvijā apmēram 15% no populācijas ir aptaukojusies. Tomēr mēs nepiederam pie resnākajām nācijām pasaulē. Pirmajā vietā ir Amerika, kur 50% no populācijas ir liekais svars. Var teikt, ka esam vidējā Eiropas līmenī. Vislielākais aptaukojušos sieviešu īpatsvars ir Lielbritānijā – gandrīz 24% sieviešu ir pārmērīgs svars. Seko Malta, Latvija un Igaunija, kur ar aptaukošanos jeb adipozitāti sirgst atbilstoši 21,1%, 20,9% un 20,5% sieviešu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.  Latvijas vīriešu vidū aptaukošanās ir mazāk izplatīta nekā sieviešu, no tās cieš 12% vīriešu. Igaunijā aptaukojušies ir 16% vīriešu, bet vislielākais aptaukojušos vīriešu īpatsvars ir Maltā un Lielbritānijā, attiecīgi 24,7% un 22,1%.

Lieko svaru vai aptaukošanos nosaka izmantojot Ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Bariatriskās ķirurģijas indikācijas ir striktas. Svara samazināšanas operācijas tiek veiktas tikai tiem pacientiem, kuriem ĶMI ir 40 un vairāk. Ja ĶMI ir 35 un vairāk, ķirurģiskas metodes pielieto, ja konstatēta kāda no blakus saslimšanām – otrā tipa cukura diabēts, hipertonija, kaulu, locītavu slimības, muguras sāpes u.c.. Ja ĶMI ir 30, operācija ir pieļaujama, ja pacinets sirgst ar otrā tipa cukura diabētu. Pieredze liecina, ka šajos gadījumos operācijai ir augsta efektivitāte. Mēs iesakām negaidīt, kad ĶMI jau sasniedz 40, bet savlaicīgi veikt operāciju.

Kādas svara samazināšanas metodes piedāvā Jūrmalas slimnīca?

Igors Troickis: Mēs piedāvājam divu veidu bariatriskās operācijas – kuņģa apiešanas jeb šuntēšanas un kuņģa vertikālās gastroplastikas jeb kuņģa rezekcijas operāciju. Bariatrisko operāciju pamatideja ir panākt, lai pacients ēstu pēc iespējas mazāku daudzumu, vienlaikus nodrošinot organismu ar nepieciešamajām uzturvielām. Ķuņģa šuntēšanas operācijas laikā kuņģi barības vada rajonā sagriež divās nevienādās daļās. Pie mazākās augšējās daļas (tilpums 20ml) piešuj tievo zarnu. Rezultātā lielākā daļa kuņģa un tievo zarnu vairs nepiedalās barības sagremošanas un uzsūkšanas procesos. Pēc operācijas pacients spēj uzņemt ļoti niecīgus barības apjomus un to sagremošana ir stipri palēnināta. Veiksmīgas operācijas rezultātā svara zudums gada laikā ir 50% no sākotnējā. Kuņģa šuntēšanas operāciju var dēvēt par zelta standartu, Amerikā ar labiem rezultātiem tā tiek veikta jau 30 gadus.

Kuņģa rezekcija ir tehniski vieglāk veicama operācija nekā kuņģa šunēšana. Tās laikā tiek sašaurināts augšējais gremošanas trakts, kas ierobežo uzņemtā ēdiena daudzumu. Tādējādi kuņģī tiek izveidota šaura caurule, kas apgrūtina cietās pārtikas nokļūšanu no barības vada līdz kuņģa platākai daļai. Kuņģī, kas operācijas rezultatā kļuvis daudz šaurāks, ēdiens ilgi neuzkavējas, daudz ātrāk nokļūstot zarnu traktā. Rezultātā samazinās arī kuņģa sekrēcija, kas veicina svara samazināšanos.

Vai minētās operācijas ir riskantas?

Igors Troickis: Ikviena operācija zināmā mērā ir riskanta, tomēr, lielāks risks ir nomirt no saslimšanām, kas saistītas ar aptaukošanos, piemēram, sirds un asinsvadu pataloģijām, cukura diabētu. Vecuma ierobežojums kuņģa operācijām ir no 18 līdz 65 gadiem. 99% pacientu pēc operācijas jūtas daudz labāk nekā pirms. Iedomājieties kā jūtas cilvēks, kura svars pirms operācijas bija 130, bet pēc pazūd 40 – 50 kg.. Viņš beidzot bez pūlēm var uzkāpt pa kāpnēm, var staigāt, skriet. Viņš sāk pilnīgi jaunu dzīvi!

Egons Liepiņš: Jaņem vērā, ka visi pacienti pie mums ierodas labprātīgi, parasti pēc tam, kad ir izmēģinājuši daudzas svara samazināšanas metodes, kas nav devušas ilgstošu rezultātu, tāpēc ir ļoti motivēti. Var teikt, ka operācija nav pirmais, bet pēdējais lielais solis ceļā uz svara samazināšanu. Pēc operācijas viņi burtiski staro, jo ir sasnieguši to, par ko tik ilgi sapņojuši. Šiem cilvēkiem mainās attieksme pret dzīvi, viņi vienkārši kļūst laimīgi.

Jāsaprot, ka bariatrija nav brīnumlīdzeklis. Operācija ir tikai atskaites punkts, no kura sākt pilnīgi jaunu dzīvi, mainot ieradumus. Kāds gudrs dietologs reiz teica, ka visas operācijas ir izdomātas, lai piespiestu pacientu ievērot diētu. Bariatrija vien palīdz vieglāk tikt vaļā no liekajiem kilogramiem, bet bez pacienta iesaistes labus rezultatus nevar sasniegt. Operācijas laikā neatsūknē taukus un nenogriež liekos tauku slāņus. Pēc operācijas rūpīgi jāseko ārstu un dietologu norādījumiem. Jebkurā gadījumā, viens no novājēšanas pamatpostulātiem skan: ēd mazāk! Lai to veiksmīgi īstenotu, vajadzīgs pilns veselīga dzīvesveida komplekts: pirmkārt, līdzsvarots un pilnvērtīgs uzturs, pārdomāta un regulāra fiziskā slodze, un visbeidzot ticība saviem spēkiem. Ir atbildīgi jāizturas pret pārmaiņām fiziskajā veidolā un jāiemācas priecāties par dzīvi.

Lai gan interese par bariatriskajām operācijām katru gadu pieaug, ar aptaukošanos saistītās problēmas mūsu sabiedrība pa īstam nav apzinājusies. Finansiāli apsvērumi nav vienīgie, kas kavē pieņemt lēmumu par operācijas veikšanu, jo Latvijas iedzīvotājiem mēs piešķiram ievērojamu atlaidi. Salīdzinot ar rietumiem, pie mums medijos maz runā par modernām, efektīvām svara samazināšanas metodēm un to nozīmību cilvēka turpmākajā dzīvē. Vēl viena problēma ir iesīkstējuši stereotipi un mentalitāte. Rietumos neviens nekaunas par to, ka ir veicis kosmētisku vai svara samazināšanas operāciju, bet pie mums uz ko tādu lūkojas ar aizdomām un slēpj.

Viens no iemesliem kāpēc pie mums ierodas daudz pacienu no Skandināvijas, ir iespēja operatīvi veikt operāciju. Līdz operācijai Norvēģijā var paiet pat divi gadi, ir jāveic izmeklējumi, jāiet pie psihologa, jāgaida atbildes. Pie mums slimnīcā pacients iestājas dienu pirms operācijas, kad tiek veikti visi izmeklējumi, paņemtas analīzes. Trešajā, ceturtajā dienā cilvēks jau tiek izrakstīts no slimnīcas. Operācijas pie mums tiek veiktas augstā līmenī, arī personāls, kas nodrošina pēcoperācijas aprūpi ir izcils. Skandināvi to ir novērtējuši – ar aprūpi un attieksmi visi ir apmierināti. Komunikācija ar pacientu tiek uzturēta vēl ilgi pēc operācijas, ar viņu strādā dietologs, vajadzības gadījumā konsultē citi ārsti.

Cik ilgam laikam jāpaiet, lai cilvēks pēc operācijas varētu atgriezties dzīvē?

Igors Troickis: Celties kājās var tajā pašā dienā, brīvi staigāt nākošajā dienā. Trīs nedēļas pēc operācijas drīkst lietot tikai šķidru, speciālu barību. Ja cilvēks jūtas labi, darba vidē viņš var atgriezties kaut vai tūlīt. Ja darbs ir fizisks, visticamāk cilvēks pie tā ķersies pakāpeniski mēneša laikā. No rētām nevajag baidīties, jo tādu nav. Ar minimāli invazīvu ķirurģisku metodi – laparoskopiju izdarām vien dažus mazus dūrienus.

Kad cilvēkam sākt patikt viņa spoguļattēls?

Igors Troickis: Pirmie rezultāti ir pēc pusgada, bet vislielākais svara zudums ir gada laikā. Braucot mājās cilvēki ir zaudējuši 4-6 kg.. Šis svara zudums gan vēl nav saistīts ar operācijas rezultātu, bet procesu.

Kāds norvēģu pāris pie mums ieradās nākošajā dienā pēc kāzām, abi veica operāciju un medus mēnesi pavadīja Latvijā. Tagad viņi Norvēģijā popularizē bariatriju, komunicē ar cilvēkiem, kas vēl tikai domā par operāciju. Reiz pie mums no Skandināvijas vienlaikus ieradās trīs māsas. Viena no māsām bija izlēmusi veikt operāciju un pastāstīja par ieceri otrai. Arī tā nolēma doties uz Latviju, lai samazinātu kuņģi. Kad abas māsas jau bija nopirkušas aviobiļetes uz Latviju, trešā paziņoja, ka arī viņa vēlas šādi tikt vaļā no liekajiem kilogramiem. Šo un arī citu pacientu pozitīvā pieredze Jūrmalas slimnīcā iedrošina arī viņu draugus un radus veikt šo operāciju.

Kāda ir pacientu galvenā motivācija, nākot uz operāciju?

Igors Troickis: Sievietes biežāk vēlas uzlabot vizuālo tēlu, vīrieši veselību. Vīrieši pēc 40 saka, ka liekais svars traucē kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar bērniem – kāpt kalnos, braukt ar riteni. Viņi saka, ka ir pietiekoši jauni, lai būtu fiziski aktīvi. Vēl viens moments ir psiholoģisks. Cilvēkiem ar lieko svaru nereti ir depresija, viņi iet pie psihoterapeita, lieto antidepresantus, bet sēž mājās un turpina uzņemt kalorijas, netiekot laukā no apburtā loka. Cilvēki pie mums nāk pēc slaiduma, bet komplektā saņem daudz vairāk – veselību un dzīvesprieku, patiesībā dzīves jēgu.