Dienas stacionārs kā alternatīva slimnīcai

Katram dzīvē var pienākt brīdis, kad veselības problēmu dēļ kādu laiku nākas pavadīt slimnīcā. Bet ne visiem maciņš atļauj maksāt valstī noteikto samaksu par ārstēšanos slimnīcā. Šoreiz par alternatīvas iespējām – dienas stacionāru, ko šobrīd piedāvā vairākas Latvijas slimnīcas, stāsta SIA „Jūrmalas slimnīca” neatliekamās palīdzības nodaļas vadītājs un dienas stacionāra ārsts Gints Maželis.

Šobrīd arvien populārāks kļūst dienas stacionārs kā alternatīva diennakts stacionāram. Nereti pacientus no diennakts stacionāra attur bailes pazaudēt darbu, nespēja samaksāt valsts noteikto pacienta iemaksu Ls 9,50 apmērā par vienu slimnīcā pavadīto dienu, bet vēl kādu ģimenes apstākļi – aprūpē esoši mazi bērni, gados veci cilvēki u.c.

– Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) šobrīd prioritātes vērstas uz pieejamu, kvalitatīvu un efektīvu ambulatoro veselības aprūpi. Nav noslēpums, ka diennakts stacionārā arvien biežāk nonāk pacienti ar „ielaistām” hroniskām saslimšanām. Tā iemels ne vienmēr ir nekvalitatīva izmeklēšana vai ārstēšana ģimenes ārsta etapā, bet gan fakts, ka pacienti taupot naudu nepieciešamākajiem sadzīves izdevumiem, nespēj samaksāt pat pacienta iemaksu pie ģimenes ārsta, kas šobrīd ir viens lats.

Bet nepietiek tikai ar vienu vizīti pie ģimenes ārsta?

– Jā, bieži vien ambulatorās ārstniecības procesā pacientam ir nepieciešami vairāki apmeklējumi, jāsedz daļu no izdevumiem par zālēm, ko valsts kompensē 50% un 75% apmērā, kā arī jāsamaksā pacienta iemaksa par ambulatorajiem izmeklējumiem. Jāatzīmē, ka saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, pacientam jāveic pacienta iemaksu MK noteikumu 1.pielikumā noteiktajā apmērā.

Vai tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība pacientiem, kas nespēj samaksāt pacienta iemaksu?

Saskaņā ar Ārstniecības likuma 16.pantu ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. MK noteikumi nosaka, ka neatliekamās palīdzības sniegšana pacientiem slimnīcās tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un paša maksājumiem (pacienta iemaksa vai līdzmaksājums). Situācijā, ja pacients par slimnīcā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nespēj samaksāt pacienta iemaksu, to var izdarīt 15 dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas, vienojoties par to ar slimnīcu.

Kādu alternatīvu šobrīd piedāvā dienas stacionārs?

– Dienas stacionārs ir ambulators pakalpojums, kura ietvaros pacientam nav nepieciešama 24 stundu ārstniecības personu uzraudzība. Dienas stacionārā pacientam ir nodrošināta komfortabla palāta un gultas vieta. Tā ir iespēja efektīvi un īsā laika periodā (dažu stundu vai vienas dienas laikā) izmeklēt pacientu un saņemt atbilstošu ārstēšanu. Izmaksu ziņā dienas stacionāra pakalpojumi ir izdevīgāki gan valstij, gan pacientam.

Kādi pakalpojumi tiek sniegti dienas stacionārā?

Konkrēti runājot par Jūrmalas slimnīcu, dienas stacionārā pacientam ir iespējas saņemt visus slimnīcā pieejamos diagnostiskos izmeklējumus t.sk. laboratorijas pakalpojumus, datortomogrāfiju, ultrasonogrāfiju, doplerogrāfiju galvas un kāju asinsvadiem, sirds funkcionālo izmeklēšanu, gastrointestinālo endoskopiju (kuņģa un resnās zarnas izmeklēšana) vispārējā anestēzijā. Dienas stacionārā pacientam ir nodrošināta arī ārstēšana:

1) terapeitiskā profila diena stacionārā – zāļu infūzijas („sistēmas”), injekcijas, fizikālās medicīnas procedūras;

2) ķirurģiskā profila diena stacionārā – plānveida operācijas ar laparaskopijas metodi (žultspūšļa, trūču, ginekoloģiskās operācijas u.c.), vēnu slimību un hemoroīdu ārstēšana ar lāzerkoagulācijas metodi, artroskopijas.

Vai pacientam, kas saņem dienas stacionāra pakalpojumus darba dienās, piemēram, „sistēmas”, ir iespēja apmeklēt dienas stacionāru arī sestdienās, svētdienās?

Slimnīcas dienas stacionāra darba laiks katru darba dienu no 9:00 līdz 17:00. Pacientu iestāšanās no 9:00-15:00. Protams, pamatā darbs notiek šajā laikā, taču pakalpojums netiek atteikts arī tajos gadījumos, ja pacients ieradies pēc pulksten 17:00 vai brīvdienā.

Kas nepieciešams, lai nokļūtu dienas stacionārā?

– Lai saņemtu valsts apmaksātus dienas stacionāra pakalpojumus, pacientam ir jābūt ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumam, kas pamato nosūtīšanas mērķi.

Ar kādiem naudas līdzekļiem pacientam jārēķinās?

– Par ārstēšanos dienas stacionārā (par katru dienu) pacientam ir jāveic pacienta iemaksa Ls 5,00 apmērā. Par ambulatori veiktajiem izmeklējumiem, ja tādi nepieciešami, vai dienas stacionārā izdarītu operāciju papildus jāveic pacienta iemaksa atbilstoši MK noteikumu 1.pielikumam. Jāatzīmē, ka MK noteikumi paredz arī iedzīvotāju kategorijas, kas no pacienta iemaksas ir atbrīvotas.

Kas notiek tad, ja pacientam nav nosūtījuma?

– Ārsts izvērtē pacienta veselības stāvokli. Ja pacientam ir hroniski veselības traucējumi, bet tie nav dzīvībai bīstami, vai pacients pēc savas iniciatīvas vēlas saņemt dienas stacionāra pakalpojumus, tad par diagnostiskiem izmeklējumiem un ārstēšanos dienas stacionārā pacientam jāveic maksājumus atbilstoši slimnīcas maksas pakalpojumu cenrādim. Maksājumus var veikt pats pacients no personīgiem līdzekļiem, vai izdevumus sedz apdrošināšanas kompānija.

Minējāt, ka pacienti nonāk slimnīcā ar ielaistām kaitēm, jo viņiem ir finansiālas problēmas. Vai pastāv iespēja, ka pacients nespēj samaksāt arī par dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem?

Nosūtot uz diena stacionāru, ģimenes ārsts vai speciālists vienojas ar pacientu un ārstniecības iestādi par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laiku un vietu, kā arī informē pacientu par valstī noteiktajiem obligātajiem pacienta maksājumiem. Gadījumos, ja pacients par dienas stacionārā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nespēj samaksāt, to var izdarīt 15 dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas, vienojoties par to ar slimnīcu.

Manā skatījumā, ja pacientam radusies veselības problēma, viņam jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, vēl jo vairāk, ka vizīte pie ģimenes ārsta maksā tikai vienu latu.

– Piekrītu. Pacienta veselības aprūpi ambulatorā etapā īsteno viņa ģimenes ārsts, pie nosacījuma, ja pacients par savām veselības problēmām ģimenes ārstu ir informējis. Tieši ģimenes ārsts ir tas, kurš primāri izvērtē pacienta veselības stāvokli un nosaka turpmākās ārstēšanas gaitu. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts nosūta pacientu uz diagnostiskajiem izmeklējumiem un/vai pie speciālista. Rezultātā pacients turpina ārstēties ambulatori vai tiek nosūtīts stacionārai ārstēšanai.

Vai ir iespējam tāda situācija, ka „ātrās palīdzības” brigāde pacientu atved uz slimnīcu, bet pacients nespēj samaksāt par uzturēšanos diennakts stacionārā. Vai tādā situācijā pacientam ir iespējas saņemt dienas stacionāra pakalpojumus, ņemot vērā, ka samaksa par dienas stacionāra vienu dienu ir gandrīz uz pusi zemāka?

– Slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļas (NPN) ārstam ir jāizvērtē katra pacienta veselības stāvokli, ko slimnīcā nogādā ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi. Slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā veic nepieciešamos izmeklējumus un atkārtoti izvērtē medicīniskās indikācijas pacienta stacionēšanai. Ja pacienta veselības stāvoklis nav veselībai un dzīvībai bīstams, bet NPN sniegtā palīdzība pārsniedz ģimenes ārsta kompetenci, tad pacientam sniegtais pakalpojums ir uzskatāms par ambulatoru. Ambulatorā pakalpojuma ietvaros, ja tas ir nepieciešams, pacientam tiek piedāvāta iespēja saņemt arī dienas stacionāra pakalpojumus.

Vai dienas stacionārā pakalpojumus sniedz tie paši ārsti, kas slimnīcā?

Jā. Atbilstoši slimības profilam pakalpojumus sniedz slimnīcas speciālisti – internists, neirologs, ķirurgs. Katru dienu pacientu konsultē ārstējošais ārsts. Ar pacientu tiek pārrunāta ārstēšanās gaita un pacienta veselības stāvoklis, saskaņā ar ko tiek nozīmēti diagnostiskie izmeklējumi un ārstēšana. Dienas stacionāra pacientu aprūpē piedalās profesionāļu komanda – ārsti, māsas, diagnostikas speciālisti.

 

Autors: I.N.