Ar ārstēšanos uz savu roku nav jāaizraujas

Sāpes ir viens no biežākajiem ģimenes ārstu apmeklējuma iemesliem, uzsver Jūrmalas slimnīcas invazīvais algologs Edgars Vasiļevskis. Vairāk nekā puse pacientu sūdzas par muguras sāpēm, taču īpaši rudenī aktuālas kļūst arī locītavu sāpes, ko vēl vairāk pastiprina visi apdarāmie lauku darbi. Savukārt visa gada laikā daudzus lielākā vai mazākā mērā piemeklē galvassāpes.

„Daudzi mēģina tikt galā ar sāpēm saviem spēkiem, dzerot aptiekās bez receptes iegādājamos medikamentus,” atzīmē dakteris Vasiļevskis. „Bieži vien ar šādām sūdzībām tik tiešām uzreiz nevajadzētu skriet pie ārsta, bet, ja tās nepāriet nedēļas – desmit dienu laikā vai tās ir pārāk intensīvas, tomēr jāmeklē ģimenes ārsta vai kāda cita speciālista palīdzība. Ar pretsāpju līdzekļu lietošanu, īpaši uz savu roku, aizrauties nevajadzētu. Vispirms jau tālab, ka šīm zālēm ir ļoti daudz blakņu, kuras var izrādīties daudz nozīmīgāks un pat kaitīgāks par kādas pamatsaslimšanas izraisītām sāpēm.

Sāpju slimība

Sākumā pacientiem nāktos konsultēties ar savu ģimenes ārstu.  Savukārt, ja sāpes ir ilgstošas vai hroniskas (par tādām tiek uzskatītas sāpes, kas par sevi likušas manīt vismaz trīs mēnešus), var nākt pie algologa jeb sāpju ārsta, kurš izvērtēs un izlems, ko darīt. Algologs palīdzēs vai nu sāpes pilnībā novērst, vai panākt to kontroli, tādējādi uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti.

Hroniskas sāpes var izpausties jau kā sāpju slimība, kura būtībā ietekmē visas organisma sistēmas un var izmainīt cilvēka fizioloģiju, dzīvesveidu, raksturu, uzvedību, respektīvi, viņa personību. Šobrīd pasaulē dominē uzskats, ka cilvēkiem nav jācieš sāpes. Ja sāpes ir, tas nozīmē, ka tām nav piegriezta pietiekama vērība. Ar mūsdienu zināšanām, medikamentiem, procedūrām tikpat kā visos gadījumos sāpes veiksmīgi var uzveikt.”

Darbojas komandā

Pēc daktera Vasiļevska vārdiem, algologi nekad nestrādā vieni paši – viņi apvienojas komandā ar citiem speciālistiem. Piemēram, Jūrmalas slimnīcā, kur ir sāpju aprūpes kabinets, komandas sastāvā ir ne vien algologi, bet arī neirologi, psihoterapeiti, ārstnieciskās fizkultūras un fizikālās terapijas pārzinātāji. Respektīvi, sāpes šeit tiek ārstētas kompleksi.

Algologa palīdzība nepieciešama gan akūtu, bet biežāk sāpju gadījumos: ja ir muguras sāpes (piemēram, starpskriemeļu disku protrūzija, diska trūce u.c.), locītavu, muskuļu, saistaudu un mīksto audu sāpes (t. sk. tādas, kas saistītas ar iekšējo orgānu hroniskām saslimšanām) un onkoloģiskās sāpes (atsāpinošo medikamentu piemeklēšanai), migrēna, saspringuma un citas galvassāpju formas, perifēro nervu bojājumi, neskaidras izcelsmes sāpes pēc operācijām un traumām u.c.

„Ja medikamenti, fizikālā terapija, psihoterapija vai citi pasākumi nepalīdz uzveikt sāpes, ļoti iespējams, ka būs jāpievieno blokādes,” akcentē ārsts. „Blokādes ir invazīva sadaļa, kas tomēr ir nedaudz agresīvāka sāpju ārstēšana, taču bieži vien ar to strauji panāk uzlabojumu. Tā ir pretsāpju un iekaisuma mazinošu medikamentu ievadīšana tajā zonā, kas saistīta ar sāpju avotu, turklāt tas viss tiek darīts ļoti precīzi ultrasonogrāfijas vai rentgena kontrolē, vienlaikus neietekmējot citus orgānus. Pārsvarā pielieto mugurkaula un iegurņa kaulu locītavu, spinālo nervu, locītavu blokādes u.c.

Jūrmalas slimnīca ir viena no nedaudzajām ārstniecības iestādēm Latvijā, kur invazīvajā sāpju aprūpes nodaļā vienlaicīgi ar pretsāpju medikamentiem izmanto radiofrekvences viļņu terapeitisko darbību.  Lietojot šo moderno tehnoloģiju un iedarbojoties uz slimajām nervu saknītēm vai locītavu jušanas nerviem, radiofrekvences viļņu iedarbība ir ilgstoša un daudz efektīvāka par blokādēm.”

Migrēnas lēkmju mazināšanai

Daktera Vasiļevska stāstīto papildina Jūrmalas slimnīcas neiroloģe-algoloģe Linda Zvaune, akcentējot, ka Jūrmalas slimnīca pacientiem piedāvā arī specializētas galvassāpju pacientu konsultācijas, izmeklēšanu, ārstēšanas plāna sastādīšanu un dažādas mūsdienīgas iespējas galvassāpju ārstēšanā.

„Galva mums ir viena, bet galvassāpju iemesli ir daudz un dažādi,” uzsver daktere Zvaune. „Tie var būt kā simptoms kādai citai slimībai, piemēram, paaugstinātam assinspiedienam, galvas vai kakla daļas traumas sekas, dažādi iekaisuma procesi, vielu lietošana, arī pārmērīga medikamentu lietošana un citi. Bet visbiežāk (vairāk nekā 90% gadījumu) galvassāpēs ir kā slimība pati par sevi. Šajos gadījumos ārsts, rūpīgi izjautājot un izmeklējot pacientu, neatrod citu saslimšanu, kas izraisa galvassāpēs, bet pēc noteiktiem slimības kritērijiem un raksturīgiem simptomiem iespējams noteikt galvassāpju diagnozi. Tādas visbiežāk ir saspringuma tipa galvassāpes un migrēna, kā arī vēl citas retāk sastopamas primāru galvassāpju slimības. Šāda veida galvassāpēm var būt epizodisks raksturs, bet tās var kļūt arī hroniskas un ievērojami ietekmēt cilvēka ikdienu, darbaspējas. Šajos gadījumos jau notiek daktera  Vasiļevska pieminētās izmaiņas organismā. Būtībā var teikt, ka sāpes uztur pašas sevi jeb sāpes rada sāpes. Rodas tāds kā apburtais loks. Mēs, sāpju ārsti, strādājot komandā, palīdzam no šī loka izkļūt.

Bieži vien pacienti nemaz nezina, cik daudz un dažādas (arī nemedikamentozas metodes) varam pielietot galvassāpju mazināšanai. Jūrmalas slimnīcā saviem pacientiem piedāvāju plašāku skatījumu uz sāpēm un jaunāko informāciju, kā ar tām tik galā. Migrēnas pacientiem, konsultācijas laikā ir iespēja iepazīties un izmēģināt ārīgi lietojamu neirostimulācijas ierīci „Cefaly”, kas ir droši lietojama arī grūtniecības laikā un var palīdzēt gan akūtas migrēnas lēkmes laikā, gan kā profilakse, lai novērstu migrēnas lēkmes veidošanos. Jaunums hroniskas migrēnas ārstēšanā ir onabotulīna toksīna injekcijas, kas tiek rekomendētas īpaši biežu un smagu galvassāpju gadījumos. Ir pierādīts, ka onabotulīna toksīns mazina galvassāpju dienu un migrēnas lēkmju skaitu, saīsina galvassāpju lēkmes ilgumu, ļauj aktīvāk piedalīties ģimenes dzīvē, darbā, mācību un sociālajā jomā, kā arī vispār ierobežot pretsāpju medikamentu lietošanu.

Ilona Noriete