No proktologa apskates nav jābaidās

Ja pie ginekologa apskates sievietes jau ir pieradušas, tad ar taisnās zarnas vai anālā kanāla problēmām ne katrs var sadūšoties vērsties pie proktologa, jo tiek uzskatīts, ka tā ir pārāk intīma un delikāta lieta.

„Jūrmalas slimnīcas ķirurģe – proktoloģe Jevgēnija Kipenska uzskata, ka tā tam nevajadzētu būt, jo vilcināšanās un savlaicīga nevēršanās pie ārsta problēmu var tikai padziļināt, turklāt no proktologa apskates mūsdienās nav pamata baidīties. Kad šajā ķermeņa zonā parādījušās sāpes, nieze, dedzināšana, asiņošana, diskomforta sajūta vai arī ir vēdera izejas traucējumi, visbiežāk cilvēks to mēģina vispirms risināt saviem spēkiem, nereti izmēģinot dažādus aptiekās pieejamos medikamentus. Un tikai tad, ja problēma liek par sevi manīt arvien vairāk, nekas cits neatliek kā doties pie ārsta.

 

Pacienti parasti kautrējas nākt pie proktologa un veikt izmeklējumus, jo viņiem šķiet, ka tas būs ļoti nepatīkami un sāpīgi.

– Pacientiem no proktologa nevajadzētu baidīties un kautrēties. Es nevaru atbildēt par citiem dakteriem, bet es personīgi vienmēr ļoti delikāti cenšos pacientu uzklausīt un paskaidrot, ka tā noteikti nav netīra vieta. Protams, šī vieta ir diezgan jūtīga, bet man noteikti nepatīk darīt pacientam pāri, tāpēc apskati veicu ļoti uzmanīgi un tās laikā vienmēr izmantoju atsāpinošu ziedi vai gēlu. Otrkārt, cenšos parūpēties par to, lai mēs ar pacientu būtu tikai divatā – lai nestaigātu personāls, un viss varētu notikt ļoti intīmi. Ja ir nopietna problēma un šī vieta jau pati par sevi ir sāpīga, izmeklējums, protams, var būt daudz nepatīkamāks nekā parasti. Kad es redzu, ka pacientam kādā vietā sāp, es cenšos ierobežot izmeklējumu – atstāt to uz vēlāku laiku, kad viņam jau paliks stipri vieglāk. Katrā gadījumā mans mērķis noteikti nav cilvēku sāpināt. Ja pacientam ir kāda problēma, vienkārši jānāk un jāuzticas ārstam.

Bieži vien esošo problēmu izraisa aizcietējumi un pat cieta vēdera izeja.

– Tā ir ļoti delikāta problēma, bet no tās cieš daudzi. Tieši aizcietējumi ir viens no iemesliem, kādēļ var rasties hemoroīdi, plīsumi un citas problēmas. Tikai retais zina – ja ir apgrūtināta vēdera izeja, vispirms ir jāmaina dzīvesveids un jāpievēršas diētai nevis jālieto medikamentus – caurejas līdzekļus, kas ir kaitīgi. Ļoti bieži šādās situācijās lieliski palīdz tāds ārsts kā dietologs.

Minējāt plīsumus. Kādas ir pazīmes, kas var liecināt par plīsumiem? Vai tā ir tikai un vienīgi asiņošana?

– Klasiskā variantā pacieni sūdzas par sāpēm defekācijas laikā, kad notiek vēdera izeja. Turklāt pēc defekācijas sāpes, dedzināšanas sajūta vai sūrstēšana kādu laiku saglabājas. Kad ir plīsumi, asins izdalījumi parasti ir uz tualetes papīra, nopietnākajos gadījumos tās var ieraudzīt arī podā. Jāsaka, ka nereti šo asiņošanu var veicināt arī hemaroīdi, tāpēc ir svarīgi diagnosticēt, kas ir šo asiņu rašanās iemesls, jo pielietotā ārstēšana atšķiras. Runājot par plīsumiem, pacienti visbiežāk diezgan ilgstoši cieš no šīs problēmas. Gribu brīdināt: ja plīsumi saglabājas vairāk nekā vienu mēnesi, tie jau pieskaitāmi pie hroniskiem, kas prasa ķirurģisku ārstēšanu. Tas ir tāpēc, ka tiem apkārt veidojas rētaudi, kas nav elastīgi, un ja plīsums ir drusku apārstēts, reizēs, kad būs cietāka vēdera izeja, tas atkal atvērsies un var sākt asiņot, un parādīsies diskomforta sajūta vai sāpes.

Šādā situācijā daudzi cilvēki dosies nevis pie ārsta, bet uz aptieku pēc kādām svecītēm vai citiem medikamentiem.

– Tas ir ļoti slikti, ja viņi tā dara. Ir jāsaprot – katra slimība prasa savu ārstēšanas taktiku. Hemoroīdu iekaisums, kā jau minēju, arī var radīt sāpes un asiņošanu, bet ārstēšana šādā gadījumā ir viena. Ja ir plīsums, tā atkal ir cita veida ārstēšana. Tāpēc pacientus vienmēr aicinu atnākt pie ārsta, lai viņš diagnosticē problēmu un iesaka pareizāko tās likvidēšanas taktiku. Es personīgi vienmēr cenšos pacientus pieņemt uzreiz, īpaši, kad viņiem ir kādas akūtas lietas. Ja ir veselības problēmas, svarīgi atnākt pie ārsta un viņam par to izstāstīt, nevis lietot visu pēc kārtas, pat nezinot, vai tas palīdzēs. No savas pieredzes varu teikt: tikai medikamenti vien situāciju neatrisinās – ja tie palīdz, tad parasti tas ir īslaicīgi. Un jo ilgāk cilvēks vilcinās ar došanos pie ārsta, jo ir lielāka varbūtība, ka problēma būs ielaista – dakteris varēs tikai atvieglot stāvokli un beigu beigās viss noslēgsies ar operāciju. Bet ja cilvēks būs vērsies pie ārsta savlaicīgi, visticamāk bez operācijas varēs iztikt. Piemēram, ja pacientam ir plīsums, to var ātri izārstēt, un tas vairs neliks par sevi manīt.

Ja asiņošana un sāpes bijušas vienu reizi un tās ātri pārgājušas, tādos gadījumos uzreiz taču nav jāskrien pie ārsta?

– Tas ir ļoti individuāli. Ja cilvēkam tas sagādā diskomfortu un jo vairāk – ja problēma atkārtojas, tad tomēr ārstam būtu jāparādās. Un mans lūgums darīt to pēc iespējas ātrāk.

Kā jau minējāt, nopietnākos gadījums, piemēram, ja ir hemoroīdi, ārsts var piedāvāt operāciju, kas atkal pacientam var radīt satraukumu un bailes par to, kā viņš jutīsies pēc tās – vai nebūs situācija, ka viņš nevarēs aiziet uz tualeti, jo viss būs ļoti jūtīgs un sāpīgs.

– Pirmkārt, operācijas bez sāpēm nemēdz būt. Otrkārt, jau sen zināms – tiklīdz pacientam pēc operācijas parādās sāpes, ar tām nav jāmokās, jo ir speciālas atsāpinošas zāles, lai pacients pēcoperācijas periodā nemocītos, bet justos komfortabli. Būtībā ir tā: ja visu dara laicīgi, pareizi, tad nekādām milzīgām sāpēm nevajadzētu būt. Arī pacientam pašam pēc operācijas nav jāklusē, bet jāsaka, ka sāp, jo tikai pēc acīm mediķiem to pateikt būs grūti.

Vai pirms došanās pie proktologa ir kaut kā īpaši jāsagatavojas?

– Speciāla gatavošanās apskatei nav nepieciešama. Es pat lūdzu pacientus netaisīt nekādas klizmas, jo tās tieši otrādi var izraisīt lielāku apsārtumu un iekaisumu, kā arī radīt sāpes. Pietiek ar vienkāršu intīmu higiēnu – nomazgāties ar ūdeni vai šķidrām ziepēm – un atnākt, ja tā var teikt, dabiskā izskatā. Jo man ir svarīgi pat izvērtēt vēdera izejas konsistenci.

Jau aizsākām sarunu par aizcietējumiem un diētu.

– Ja ir aizcietējumi, diēta obligāti ir jāievēro – tā palīdz pat pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Turklāt to ievērojot, cilvēks paliek slaidākas un jūtas labāk. Vispirms jau nevajag aizmirst sen zināmo patiesību – no rītiem tukšā dūšā jāizdzer glāzi ūdens – cilvēkiem gados parasti patīk dzert siltāku ūdeni, jaunākiem – drusku vēsāku. Ja ir vēlme, pie ūdens var pielikt klāt medus karotīti. Savukārt vakarā ieteicams izdzert glāzi kefīra. Uzturā ir jābūt pietiekami daudz šķiedrvielām un jāizdzer vismaz vienu litru ūdens dienā. Jāceras, ka stipra kafija un tēja nav jāpieskaita pie izdzertā šķidruma – tieši otrādi tā šķidrumu izvada no organisma Tāpēc tiem, kas iemīļojuši malkot kafiju vai tēju, jādzer vēl vairāk nekā litrs ūdens dienā.

Kas rada aizcietējumus?

– Mēs par daudz lietojam kartupeļus un aizmirstam, ka tajos ir ciete. Ja kartupeļus ēd divas reizes nedēļā, tad tas tā vēl var būt, bet ja biežāk, kartupeļi var veicināt aizcietējuma rašanos. Tāpat aizcietējumus rada rīsi, mannas putra, kā arī tādi grūti sagremojami produkti kā sēnes, rieksti, bulciņas un citi produkti.

Bet zinātāji teiks, ka rieksti ir veselīgi!

– Jā, tā tas ir, tāpēc es saviem pacientiem iesaku dienā noēst ne vairāk kā vienu ēdamkaroti šī produkta, turklāt rūpīgi to sakošļājot. Bet vaina jau ir ne tikai produktos. Vēl viena liela problēma – cilvēki kautrējas, ciešas un neiet svešā vietā uz tualeti. Es ļoti lūdzu tā nedarīt – lai ikviens ņem līdzi kaut kādus dezinfekcijas līdzekļus vai salvetītes, ko uzklāt uz svešiem podiem, bet noteikti iet uz tualeti tad, kad organisms ir sagribējis. Ir jāieklausās savā organismā, jo tiklīdz vienu reizi palaidīs garām, nākošreiz aiziet nokārtoties var būt stipri grūtāk. Bet reizēm cilvēki gadiem ilgi tādā veidā moka savu organismu un nevar saprast, kāpēc rodas vēdera izejas problēmas.

Noteikti svarīgas arī fiziskas aktivitātes.

– Pasīvs dzīvesveids nav cilvēka sabiedrotais. Noteikti jāpiedomā pie pastaigām svaigā gaisā un vismaz vienkāršiem vingrojumiem. Ja ir aizcietējumi, var veikt vēdera masāžu. Lai cik tas smieklīgi neizklausītos, ļoti laba lieta ir vēdera dejas. Savukārt liela smaguma celšana var palielināt vēdera problēmas. Arī pārmērīgas nodarbības trenažieru zālē var radīt veselības problēmas.

Bet ja ir pārāk bieža vēdera izeja?

– Tad ir jāskatās, kāda ir vielmaiņa ģimenē. Ja visi vairākas reizes dodas uz tualeti un vēdera izeja ir normāla pēc konsistences, krāsas un cilvēkam nav nekādas problēmas nokārtoties, tad tā ir viņa norma. Sliktāk ir tad, ja rodas sāpes, veidojas gāzes un ir šķidra vēdera izeja, parādās gļotas un asinis, tad jāmeklē iemesls, kāpēc tas tā ir – vai vainīga vielmaiņa, hroniska saslimšana vai zarnu iekaisums.