“Ir jābūt pieredzei, lai pēc došanās mājās ar jaundzimušo, saprastu, vai viss ir kārtībā ar krūts barošanu, vēderiņa iziešanu, pieņemšanos svarā. Ja tās bijušas pirmās dzemdības, nezināšanas dēļ dažreiz nepamana brīdinājuma signālus – ei, kaut kas nav kārtībā! Tad var palīdzēt neonatologa-pediatra ambulatora konsultācija,” stāsta Jūrmalas slimnīcas dzemdību nodaļas ārste neonatoloģe JEĻENA LIEPA. Viņa ir viena dakterēm, kas ambulatori pieņem jaunās māmiņas un noņem rūpju nastu no viņu pleciem.

Jaundzimušajam jau nav svarīgāka darba, kā dūšīgi ēst mammas pienu un pieņemties svarā. Tomēr ne vienmēr ar to iet tik labi. Kas var noiet greizi?

Parasti māmiņu ar jaundzimušo izrakstām mājās trešajā dzimšanas dienā, un tas vēl ir ļoti agri. Bērniņš vēl var nebūt atguvis pēc dzimšanas zaudēto svaru (parasti to sāk atgūt 4.–5. dienā pēc dzimšanas), lai gan mammai laktācija jau pieaug trešajā dienā un viņa var bērniņu tā gruntīgi pabarot. Ceturtajā dienā jau redzam svara dinamiku, ko vajadzētu izvērtēt. Izvērtēšanu svarīgi veikt arī visā turpmākajā zīdainīša augšanas periodā.

Piemēram, ir bijušas situācijas, kad mazais ļoti daudz guļ, pie krūts tiek likts, kaut īsti nevar saprast, cik viņš apēd, uz jautājumiem, kad viņš pačurāja, pakakāja, atbilde ir – neatceros. Mēs konsultācijā visus bērniņus noteikti nosveram, izmērām, un tad izrādās, ka šis mazais no sava svara pazaudējis 300–400 gramu, kas ir milzīgi daudz. Protams, krūts nav caurspīdīga, uz aci nevar pateikt, cik bērns apēdis, māmiņai ir jābūt pieredzei, lai pamanītu problēmas, turklāt šeit ar telefonisku konsultāciju vien būs par maz. Ja bērns pazaudējis tik lielu apjomu svara, tas apdraud viņa dzīvību un orgānu sistēmas. Ne vienmēr situācija būs tik akūta, ka jābrauc uz Bērnu slimnīcu, lai uzliktu sistēmu organisma atūdeņošanās novēršanai. Citreiz var sākt piebarot, ar mākslīgo maisījumu vai ar noslaukto krūts pienu. Parasti bērniņiem tas patīk un pat vizuāli var redzēt, ka viņi kļūst aktīvāki, nevis tikai guļ, bet arī raud – jā, tas ir pavisam normāli, ka zīdainis raud –, un mostas uz barošanas laiku. Tad mamma priecīga saka: es jūtu, ka viņš enerģiski zīž. Pirms tam bija vienkārši gulēšana ar krūti mutē, nevis zīšana, bet māmiņai trūka pieredzes, lai to novērtētu.

Kurš gan nezina, ka ēšanas mazie nedaudz atgrūž pienu. Vai jāskaidro arī tas, piemēram, cik daudz atgrūst ir normāli?

Atgrūšana ir jautājums, kas ļoti bieži rada bažas jaunajiem vecākiem. Ambulatorās konsultācijas laikā jaunajām māmiņām iemācām arī precīzi izmērīt atgrūstā apjomu – tam jābūt tādam kā izlieta zupas karote uz autiņa. Ja atgrūstā apjoms ir krietni vien lielāks, iespējams, bērniņam ir nepanesība, iedzimtas gremošanas trakta patoloģijas – necaurejamības. Tad ir nepieciešams veikt pārbaudes – ultrasonogrāfiju, rentgenu.

Vai izvērtējat arī, kā māmiņai sokas ar piena veidošanos? 

Jā, tas ir ļoti svarīgi, jo viena lieta, ja piens veidojas par maz, bet otra – ja ir tā pārpilnība, bērniņš to neizēd un māmiņai ļoti sāk sāpēt krūtis – veidojas laktostāze, var būt pat iekaisums. Tad skaidrojam, kā barot, lai māmiņai neveidotos mastīts, nesāpētu. Patiesībā tas ir mūsu pamatuzdevums – novērst visas situācijas, kas var novest līdz komplikācijām, kad risinājums jau būs ķirurģiska iejaukšanās.

Pareiza krūts masāža, limfodrenāžas procedūras, pareizs bērna satvēriens un barošanas tehnika – visi šie jautājumi ir mūsu kompetencē.

Piemēram, veicot satveršanu nepareizi, var saspiest kuņģīti, bērniņš vairāk atgrūž, bet, ja nepareizas turēšanas dēļ pieaug tonuss kaklā, bērnam ir sliktāka rīšana. Tas vienkārši ir jāiemācās, ko mēs, protams, cenšamies izdarīt pirmajās trijās dienās, kamēr jaundzimušais vēl ir stacionārā. Esot jau mājās, jāzina, kā, bērnam augot, viņu pareizi turēt, ģērbt, pozicionēt, pareizi likt ratos vai, piemēram, slingā, ķengursomā, nenodarot pāri bērna muskulatūrai.

Kāpēc nevajadzētu atteikties no dabīgās krūts barošanas, pat ja īsti ar to neveicas? 

Protams, ja bērns zaudē svaru, visi grib viņu barot, un tad talkā nāk dažādi maisījumi – ko tik tur nepiedāvā! Ir ļoti svarīgi izvērtēt mākslīgās barošanas uzsākšanas nepieciešamību. Ja vecāki ir nepacietīgi, nevēlas iedziļināties šajā jautājumā, zaudētājs ir bērniņš, viņa veselība. Patiesībā līdz sešu mēnešu vecumam zīdainim vajadzētu saņemt tikai mātes pienu, un mūsu visu uzdevums ir to veicināt. Mātes piens satur augšanas faktoru, kas nobriedina centrālo nervu sistēmu, gremošanas traktu; tas faktiski ir vienīgais, kas mūsdienās var pasargāt no kaitīgu vielu uzņemšanas ar citām uzturvielām. Augšanas faktori, kurus satur mātes piens, ir unikāls līdzeklis, tas satur arī cilmes šūnas (nenobriedušas asins priekšteču šūnas), kas palīdz veidot stipru imunitāti. Jo ar mātes pienu bērniņš saņem leikocītus, kuri infekcijas gadījumā pavairojas, lai pasargātu bērnu no smagām slimības formām.

Zīdainīša vēdera izeja, krāsa, konsistence, biežums. Vai to ļoti ietekmē tie produkti, kurus ēdusi māmiņa, kas baro ar krūti?

Mūsdienās uzskata, ka mamma var lietot visu kaut ko, ja vien produkts ir kvalitatīvs. Sezonas ogas, augļus arī mammai, kura zīda bērniņu, ir ļauts lietot uzturā – apmēram sauju ogu dienā. Protams, pavērojot, kā nākamajā dienā bērniņš uz to reaģē. Piemēram, ir noskaidrots, ka mammas lietotās uzturvielas neizraisa alerģijas, pie tām visbiežāk ir vainojams govs piens.

Patīkamākā ambulatorās konsultācijas daļa ir zīdainīša svēršana, izmērīšana, barošanas ritma, ilguma izvērtēšana, padomi, kā kombinēt pastaigas ar nepieciešamību pēc biežās barošanas, noskaidrošana, vai ar atgrūšanu viss ir kārtībā. Taču bērniņam var būt arī kādas veselības problēmas.   

Problēma, kurai ir nepieciešams pievērst uzmanību,  ir jaundzimušā dzelte. Bērniņus ar hemolītisko slimību, kuri ir saņēmuši fototerapiju stacionārā un kuriem pietiekami asinīs ir pazemināts biliburīna līmenis, var laist mājās, tomēr ir svarīgi kontrolēt, vai tas nekāpj. Tas nozīmē, ka bērniņš tiek izvērtēts gan vizuāli, gan veiktas asins analīzes. Ir svarīgi nepieļaut biliburīna pieaugumu, jo tas ir kaitīgs centrālajai nervu sistēmai. Dzeltes līmenis var pieaugt arī bērniņiem ar nepietiekošu ēšanu. Tas, protams, arī ir slikti, jo tāpat kaitē centrālajai nervu sistēmai. Dzeltes pieaugums var būt priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem, neraugoties uz to, ka viņi labi ēd. Retas iedzimtas problēmas, kas izpaužas ar agrīnu dzelti, arī ir neonatologa kompetencē. Ja ir nepieciešams, piesaistām citus speciālistus, piemēram, ģenētiķi, gastroenterologu, nozīmējam fēču analīzes, ultrasonogrāfiju. Bet jaundzimušos, kuriem asinīs ir ļoti paaugstināta biliburīna frakcija, pārvedam uz Bērnu slimnīcu Rīgā.

Ir situācijas, kad dzelte parādās otrajā trešajā dzīves nedēļā, un vecākiem vajadzētu pievērst tam uzmanību un pakonsultēties ar pediatru.

Kādu jautājumu jūs vēl akcentētu?

Ādas izmaiņas – jaundzimušā periods ir pirmās 28 dienas, kad organismā notiek dažādu sistēmu adaptācija, un ļoti ilgi adaptējas tieši āda. Rezultātā bērniņam var parādīties dažādi izsitumi (pumpiņas, pūslīši, apsārtumi, krevelītes, visas ādas košs apsārtums), kas ļoti satrauc vecākus. Nereti viņi nepamatoti izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, kaut arī varētu vienkārši ar labu bērnu ārstu izrunāt šīs ādas problēmas un pareizu tās kopšanu. Tiesa, tās ir ne visiem jaundzimušajiem, piemēram, māsai ar ādu viss bija kārtībā, bet brālītim tā ir koši apsārtusi. Tāpēc jāzina, kā šādā gadījumā kopt ādu un vannot bērniņu. Atnākot pie speciālista, tiks arī izvērtēts, vai nav kāds ādas iekaisums un varbūt ir nepieciešamas lokālas antibiotikas vai tās tomēr vienkārši ir adaptācijas izpausmes.

Un nobeigumā – vai vecāki novērtē iespēju atnākt uz ambulatoru konsultāciju, lai izrunātu šos un vēl daudzus citus jautājumus?

Vecāki nāk ļoti labprāt, ar savu kolēģi jūtamies novērtētas, un ceram, ka slimnīca attīstīs šo ambulatoro pakalpojumu.

Starp citu, pie neonatologa-pediatra var nākt konsultēties arī pirms dzemdībām, piemēram, ja grūtniecei ultrasonogŗāfijā ir kādas atradnes, lai saplānotu, izrunātu svarīgos jautājumus, kas notiks, kad bērniņš būs piedzimis. Tāpat ir svarīgi jautājumi par pašiem pirmajiem dzīves mirkļiem, nabassaites klemmēšanu, K vitamīna ievadīšanu, kas vajadzīgs asinsrecei – lai nebūtu spontānu asinsizplūdumu, kas tik raksturīgi jaundzimušajiem viņu ļoti trauslo asinsvadu dēļ. Mātes piens satur ļoti maz K vitamīna, tāpēc to ievada uzreiz dzemdību zālē muskulī. Ir iespējams saņemt arī mutē pilināmus pilienus, bet tad mēneša laikā jāsaņem trīs devas, un par to jāatceras vecākiem. Ir daudz jautājumu, kurus var izrunāt jau pirms dzimšanas, lai sirds ir mierīgāka.

Anda Hailova